Latvijas valstij šī diena ir īpaši nozīmīga, jo tiek svinēti divkārši, savstarpēji saistīti svētki — 1. maijā pirmoreiz tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas izstrādāja un 1922. gadā pieņēma valsts pamatlikumu — Satversmi, kura nosaka katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, darbu utt. 1. maijā Latvijā tiek atzīmēti arī Darba svētki.
Bieži vien tiek jautāts — kāpēc mums vajadzīgs 1. maijs kā Darba svētki, tie taču esot sabrukušās padomijas svētki… Patiesībā tā nemaz nav. Pasaulē 1. maijs tiek uzskatīts par dienu, kurā jau izsenis arodbiedrības un strādājošie mītiņu un demonstrāciju veidā pievērš valdības un visas sabiedrības uzmanību strādājošo problēmām.
Pirmoreiz par 1. maiju kā nozīmīgu dienu pasaules vēsturē tiek runāts 1886. gadā. 1884. gadā Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas arodbiedrību savienība nolēma iesniegt valdībai prasību par astoņu stundu darbadienas ieviešanu. Tā kā arodbiedrību prasība netika ņemta vērā, 1886. gada 1. maijā aptuveni četrdesmit tūkstoši strādājošo sāka streiku, kas drīz vien izvērtās par vispārēju.
Protams, mūsdienās jautājums par astoņu stundu darbadienas ieviešanu vairs nav aktuāls, taču risinājumu prasa daudzas citas problēmas — strādājošo netaisnīgi zemais atalgojums, pieaugošais bezdarbs, zemais iedzīvotāju dzīves līmenis, nepietiekamās sociālās garantijas, demokrātijas neievērošana darba attiecībās u.c.