Lai vēlreiz argumentēti paustu pedagogu saimes viedokli par streika vienošanās prasību neizpildi, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadība pagājušās nedēļas izskaņā un šīs nedēļas sākumā tikusies ar vairākiem Saeimas deputātiem, partiju pārstāvjiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Agitu Zariņu-Stūri, kā arī ar Izglītības ministrijas parlamentāro sekretāru Kārli Strautiņu un ministres biroja vadītāju Karīnu Caunīti-Orupi.
Visos tikšanās līmeņos LIZDA vadība nemainīgi uzsvēra, ka no pedagogu puses vairs nebūs nekādu atkāpšanos vai kompromisu. Proti, ja līdz 15. martam politikas veidotāji nebūs pieņēmuši konkrētus grozījumus normatīvajos aktos par streika vienošanās prasību izpildi, tad pedagogi būs gatavi iziet protesta gājienā un uzsākt streiku.
“Mēs nepiekritīsim tādiem piedāvājumiem, kas neparedzēs skolēna vidējās izmaksas pieaugumu, jo tas tiešā veidā ietekmē pedagogu darba samaksu,” pauž arodbiedrības vadība. Tādējādi arodbiedrība nemainīgi patur prasību, ka par katru nostrādāto stundu pedagogam pie atalgojuma ir jāpieliek viens eiro. Pretējā gadījumā, ja skolēna vidējās izmaksas netiks pārskatītas, tad vismaz 23 pašvaldībās pedagogiem algu kāpums nenotiks.
“Divu gadu laikā ir bijušas vairāk kā 100 tikšanās, 70 sarakstes par to, lai mēs ar miermīlīgākām metodēm pārliecinātu politiķus par to, ka ir jāceļ algas, jāsabalansē slodzes. Divus gadus mūs nesadzirdēja. Tad bija pikets – nesadzirdēja. Tad bija streika pieteikums – atkal nesadzirdēja,” patreizējo situāciju ar nonākšanu streika priekšvakarā raksturoja I. Vanaga.
“Streiks nav pašmērķis, taču arodbiedrība kategoriski nav gatava piekrist valdības iecerei pedagogu algu kāpumu saistīt ar skolu tīkla optimizāciju. Tas, ka skolu tīklā ir, ko optimizēt, ir pašsaprotami. Tam piekrītam. Taču pilnīgi nav saprotams, ko optimizēt pirmsskolā, interešu izglītībā, profesionālajā izglītībā.” akcentē I. Vanaga.
Piecu gadu laikā jau ir slēgtas vai reorganizētas 250 skolas. Ja izskan idejas noteikts, ka skolā ir jābūt konkrētam skolēnu skaitam, tad slēgšanai vai reorganizācijai var tikt pakļauta teju puse no kopumā 650 valstī esošajām izglītības iestādēm.
Tāpat arodbiedrība kategoriski nepiekrīt tam, ka pedagogu algu kāpums tiek saistīts ar katras konkrētās pašvaldības gatavību sakārtot savu skolu tīklu. “Pedagogam nav jāsāp galvai par to vai un cik un kur tiks ņemta nauda viņa algas kāpumam,” norāda LIZDA vadītāja.
Raksturojot situāciju, LIZDA vadība neslēpj, ka pedagogus atbalsta gan pašvaldības, gan rektori, studenti un vecāku organizācijas. Daudzi izteikuši gatavību kopā ar pedagogiem doties arī ielās, lai apliecinātu solidaritāti un vēlmi panākt atbildīgu rīcību no politiķu puses.