21.janvārī notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotā konference par izglītības iestāžu vadītāju aptaujas datiem un identificētām problēmām. Pamatojoties uz aptaujā gūtajām atziņām par aktuālajām problēmām izglītības iestāžu vadītāju darba procesā, LIZDA vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības u.c sadarbības partneriem, ierosinot vairākus iespējamos problēmu risinājumus gan pašvaldību, gan nacionālā līmenī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotajā konferencē piedalījās Saeimas deputāti, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, LIZDA Valdes un Padomes pārstāvji, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas pašvaldību savienības pārstāvis, izglītības iestāžu un pārvalžu vadītāji. Konferencē tika publiskoti LIZDA veiktās izglītības iestāžu vadītāju aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 575 respondenti no visiem Latvijas reģioniem, gan lielām, gan vidējām, gan mazām izglītības iestādēm. LIZDA veiktā aptauja atklāja daudz būtisku problēmu izglītības iestādēs, kā piemēram, pārmērīga slodze, negatīvas emocijas, pedagogu un atbalsta personāla trūkums, u.c., kā arī problēmas, ko izraisījuši Covid-19 pandēmijas apstākļi, un tika noskaidrotas pētījumā balstītas šo problēmu risināšanas iespējas.
Veiktajā aptaujā vadītāji norādīja, ka palielinājusies darba slodze, lai risinātu ar Covid-19 saistītos jautājumus. 35% aptaujāto norādījuši, ka nedēļā darba slodze ir palielinājusies par sešām līdz desmit stundām, 26% – līdz piecām stundām ieskaitot, savukārt 18% – no 11 līdz 15 stundām.
Raksturojot savas patreizējās emocijas darba dzīvē, 324 respondenti atzina, ka ir norūpējušies, 181- pārpūlējies, 124- bezspēcīgi, u.c.
92% aptaujas respondentu piekrituši apgalvojumam, ka Latvijas izglītības iestādēs pēdējos trīs gadus pastāv pedagogu vakanču problēmas. Savukārt 63% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka izglītības iestādē, kurā strādā vadītājs, pedagogu vakanču problēma tiek risināta, palielinot esošo pedagogu darba slodzi. 60% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka izglītības iestādē, kuru vada, ar katru mācību gadu kļūst arvien grūtāk nodrošināt mācību procesu, jo ir problēmas atrast pedagogus.
60% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka savā izglītības iestādē nav pietiekams finansējums nepieciešamā atbalsta personāla nodrošināšanai. 58% atzīmējuši, ka vadītajā izglītības iestāde nav pieejams nepieciešamais atbalsta personāls. Savukārt 50% piekrituši apgalvojumam, ka vadītajā izglītības iestādē ir nodrošināts pietiekams finansējums ārstniecības personāla pakalpojumam. 45% akcentējuši, ka finansējums ārstniecības personāla pakalpojumam nav pietiekami nodrošināts.
92% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka izjūt atbalstu no savas iestādes darbiniekiem, 76% atzīmējuši, ka izjūt atbalstu no savas iestādes izglītojamo vecākiem, 69% – izjūt atbalstu no pašvaldības. Savukārt 58% uzsvēruši, ka neizjūt atbalstu no Izglītības un zinātnes ministrijas.
67% pauda uzskatu, ka izglītības iestādes vadītāja darbu apgrūtina pārāk liela kontrolējošo institūciju uzraudzība. 60% atzīmējuši, ka savlaicīgi saņem visu nepieciešamo informāciju par aktuālajām izmaiņām normatīvajos aktos savas izglītības iestādes oficiālajā e-pastā, savukārt 39% uzsvēruši pretējo.
Turpretī 57% vadītāju norādījuši, ka informāciju, kuru saņem no augstākstāvošajām institūcijām par aktuālajām prasībām, kas saistītas ar Covid-19 epidemioloģiskām prasībām izglītības iestādē, nav skaidri saprotama un nepārprotama.
Apkopojot pētījuma datus, LIZDA par būtiskākajām problēmām izglītības iestādēs atzīmēja:
- personālpolitikas jautājumi – skolotāju, atbalsta personāla, administratīvo darbinieku un jauno pedagogu trūkums, emocionālais stāvoklis un profesionālā izdegšana, vakcinēšanās prasības, darbinieku atstādināšana, darba attiecību pārtraukšana, kā arī nepietiekams atalgojums. Aptauja liecina, ka, piemēram, mazas skolas gadījumā direktoram nav vietnieku vai vietniekiem ir nepilnas slodzes, kā rezultātā papildu pienākumi un administratīvi organizatoriskie darbi jāveic direktoram. Tā kā izglītības iestādes vadītājam ir jāuzņemas atbildība par visu, palielinājusies ir ne tikai atbildība, bet arī darba apjoms.
- informētība un normatīvie akti – neskaidrība, haoss, nepārtrauktas normatīvo aktu izmaiņas, novēlota informācija par izmaiņām normatīvajos aktos, pašvaldības juridiskā atbalsta trūkums. Aptaujas dati liecina par pārāk lielu birokrātiju (tajā skaitā atskaites, aptaujas, iekšējo normatīvo aktu izstrāde, bieža to pārstrāde, reaģējot uz ārējo normatīvo aktu izmaiņām) – gan COVID-19 normatīvajā regulējumā, gan administratīvi teritoriālās reformas sakarā.
- resursi, darba organizēšana – nepietiekams materiāli tehniskais un finansiālais nodrošinājums (tajā skaitā mācību līdzekļi, IT nodrošinājums, internets, uzturēšanas/saimnieciskie izdevumi), grūtības izpildīt epidemioloģiskās drošības prasības. Aptaujas dati liecina, ka izglītības iestāžu vadītāji saskaras ar pastiprinātām pārbaudēm un kontroli, neuzticēšanos viņiem, kā arī vecāku neiecietību un bezatbildību.
Pamatojoties uz aptaujā gūtajiem datiem par aktuālajām problēmām izglītības iestāžu vadītāju darba procesā, LIZDA saredz vairākus iespējamos problēmu risinājumus gan pašvaldību, gan nacionālā līmenī.
LIZDA aicina Jūs rast šādus risinājumus pašvaldību līmenī:
- Juridiskā atbalsta nodrošināšana ikdienā (juridiskās konsultācijas vai jurista amata vieta izglītības iestādē/pašvaldībā).
- Precīza, skaidra un laikus nodota informācija izglītības iestādēm par Ministru kabineta lēmumiem un normatīvo aktu izmaiņām. Izstrādāti dokumentu paraugi, sagataves, vadlīnijas (piemēram, rīkojumu paraugi atbilstoši izmaiņām tiesību aktos).
- Atbilstošs finansējums izglītības iestādes darba nodrošināšanai – administrācijas bloka izveidei (vietnieki, lietvedis) un atbalsta personālam (logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs ).
- Kompetencēs balstītā mācību satura īstenošanai nepieciešamo mācību materiālu un citu izglītības procesa īstenošanai nepieciešamo mācību materiālu un tehnisko līdzekļu savlaicīga pieejamība un finansējuma nodrošināšana to iegādei.
- Samazināts birokrātiskais slogs (dokumentu apjoms, atskaites, informācijas apritei noteiktā dokumentācija, u.c.).
- Komunikācija ar izglītības iestāžu vadītājiem, kopīgas tikšanās sniedzot atbildes uz jautājumiem par izglītības nozarē aktuāliem jautājumiem.
- Lielāka izglītības iestāžu vadītāju autonomija, uzticēšanās izglītības iestāžu administrācijas darbam, mazāka kontrole un lielāka brīvība lokāli lemt par savas iestādes darbu (piemēram, attālinātu vai klātienes mācību organizēšanu).
- Steidzami risināt pedagogu trūkuma un vakanču problēmu.
- Samazināt izglītības iestādes vadītājam deleģētos papildu pienākumus, kas nav saistīti ar izglītības īstenošanu (piemēram, būvniecības uzraudzība).
- Nodrošināt atbalstu ( IT jomas speciālistu, IT drošības jautājumos un juridiskos jautājumos).
- Nodrošināt iespēju veikt strukturētu un elastīgu finansējuma plānojumu iestādes darbības uzturēšanai ( atvieglot budžeta grozījumu veikšanu iestādes darbībai neatliekamu lietu un procesu nodrošināšanai).
- Papildus darbinieka amata vieta (ar medicīnisko izglītību) COVID-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu veikšanai (testēšana un rezultātu saņemšana, apkopošana) un citu ar to saistīto jautājumu risināšanai izglītības iestādē.
un nacionālā līmenī:
- Lielāka izglītības iestāžu vadītāju autonomija, uzticēšanās izglītības iestāžu administrācijas darbam, mazāka kontrole un lielāka brīvība lokāli lemt par savas iestādes darbu (piemēram, attālinātu vai klātienes mācību organizēšanu).
- Precīza, skaidra un laikus nodota informācija izglītības iestādēm par Ministru kabineta lēmumiem un normatīvo aktu izmaiņām.
- Komunikācija ar pašvaldību pārstāvjiem un izglītības iestāžu vadītājiem, kopīgas tikšanās sniedzot atbildes uz jautājumiem par izglītības nozarē aktuāliem jautājumiem.
- Samazināt izglītības iestādes vadītājam deleģētos papildu pienākumus, kas nav saistīti ar izglītības īstenošanu, piemēram, Covid-19 epidemioloģisko jautājumu risināšana.
- Skola 2030, un citu kompetencēs balstītā mācību satura īstenošanai nepieciešamo mācību materiālu kvalitāte, savlaicīga pieejamība un finansējuma nodrošināšana to iegādei.
- Atbilstošs finansējums izglītības iestādes darba nodrošināšanai – administrācijas bloka izveidei (vietnieki, lietvedis).
- Papildus finansējums atbalsta personālam (logopēds, psihologs, speciālais pedagogs).
- Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu.
- Steidzami risināt pedagogu trūkuma un vakanču problēmu.
- Paaugstināt jauno pedagogu profesionālo kompetenču līmeni. Paaugstināt pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursu kvalitāti un pieejamību.
- Papildus darbinieka amata vieta (ar medicīnisko izglītību) COVID-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu veikšanai (testēšana un rezultātu saņemšana, apkopošana) un citu ar to saistīto jautājumu risināšanai izglītības iestādē.
- Izglītības iestāžu specifikai atbilstoši normatīvie akti, kuros ietverti jēgpilni ierobežojumi un prasības, kas ir reāli izpildāmas.
- Izmaiņas normatīvajos aktos, saistībā ar COVID-19 epidemioloģiskajām prasībām, veikt sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izvērtējot iespēju tās ievērot praksē.