Arī šogad LIZDA Valmieras novada arodbiedrības pirmorganizāciju priekšsēdētāji, valdes pārstāvji un pirmorganizācijas aktīvisti kārtējo atvaļinājumu noslēdza ar tradicionālo ekskursiju. Šogad 11. un 12. augustā devāmies uz Malēniju. Braukt gribētāju bija daudz, bet, valstī noteikto ierobežojumu dēļ, šogad mūsu pulciņš bija krietni mazāks.
Brauciens sākās agri no rīta, un pēc pavisam neilga laiciņa mūsu autobuss piestāja pirmajā pieturā pie Zvārtavas pils, ko Gleznainajā Gaujienas pagastā, Zvārtavas ezera krastā 1881.gadā barons Gotlībs fon Ferzens ar sievu Luīzi sākuši celt savu dzimtas ligzdu – Zvārtavas pilij. Gadu vēlāk pie pils ieejas tika iegravēti vārdi: “Hic habitat Felicitas, nihil mali intret” (Te mājo Laime, neviens ļaunums neienāks.) Jāteic, ka izstaigājot pils telpas, kur šobrīd mājvietu raduši biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” Starptautiskais mākslas un izglītības centrs un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) radošā filiāle, tik tiešām varēja just, ka šie vārdi ir gan sargājuši pils iemītniekus, gan arī tagad visus muzeja viesus.
Gaujiena – mana paradīze… tā savulaik teicis Latvijas Konservatorijas dibinātājs, izcilais komponists profesors Jāzeps Vītols. Cieņas un apbrīnas vērta ir gaujieniešu darbošanās, turot godā Jāzepa Vītola vārdu. Bijušajā Gaujienas muižas aldara divstāvu koka mājiņā 1963. gadā, gatavojoties J. Vītola 100. dzimšanas dienas svinībām, Anniņās oficiāli tika atvērts sabiedriskais muzejs, kurā mēs izbaudījām pavisam neticamu profesora klātbūtnes sajūtu, ekskluzīvu tikšanos ar Jāzepu Vītolu 40 minūšu prezentācijā ar citātiem no atmiņu dienasgrāmatas, kur fotogrāfijas un mūzika ļauj iejusties profesora radošajā dzīvē, laikmetā un mīlestībā. Izglītojošais iestudējums ar muzikālu pavadījumu iepazīstinās ar Jāzepa Vītolu saistošā un netradicionālā veidā, radot iespaidu, ka muzeja fotogrāfijas atdzīvojas.
Katru vasaru uz Anniņām tiek aicināti kori, lai ar skaistiem koncertiem atzīmētu Jāzepa Vītola dzimšanas dienu.
Turpat netālu esošajā Apē aplūkojām Raganu klintis, kuru alās esot mājojušas/mājo raganas, pieminekli Elīnai Zālītei – dzejniecei, dramaturģei, rakstniecei, tulkotājai un Sīkzaroto priedi jeb “Vientuļo priedi”, kas ir uzskatāma par Latvijas mazāko priedīti. Pa ceļam uz Alūksni uzkāpām Dēliņkalna, kas ir Alūksnes augstienes augstākā vieta.
Un tad jau klāt arī Alūksne – Latvijas Ziemeļpols un Ziemeļvidzemes pērle, kur apskatījām pilsētu, ar plostu „Kaija” devāmies braucienā pa Alūksnes ezeru un Alūksnes jaunajā pilī ierīkotajā Dabas muzeja “Vides labirintā” aplūkojām vienu no lielākajām fluorescento minerālu kolekcijām Eiropā. Brīnumainais dabas fenomens – minerālu fluorescence pārsteidz ikvienu, kas to ierauga. Dienas gaismā tie izskatās kā parasti pelēcīgi, dzeltenīgi vai brūngani akmeņi, taču neredzamajos ultravioletajos staros iemirdzas visās varavīksnes krāsās. Ekspozīcijā apskatāmi minerāli no Amerikas, Kanādas, Meksikas, Rumānijas, Francijas, Latvijas un citām pasaules valstīm.
Un tad jau klāt atraktīvais brauciens ar bānīti no Alūksnes uz Stāmerienu, kas tiek dēvēta par Gulbenes novada mazo Šveici. Tur mūs priecēja Stāmerienas pils, kura vairāk kā simts gadu piederējusi baronu fon Volfu dzimtai. Pils tiek rekonstruēta un ir ieguvusi titulu- “Gada labākā būve Latvijā 2019”.
Stāmerienas Svētā Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcas rašanās šajā vietā ir vistiešākās sekas pils īpašnieka barona Johana Gotlība Eduarda fon Volfa laulībām ar Sofiju Potjomkinu – tik liela bija vācu muižnieka mīlestība pret ziemeļu kņazieni, ka viņš pavēlēja uzcelt Stāmerienā baznīcu.
Tālāk ceļš veda uz Liteni, kur ierīkots piemiņas ansamblis „Sāpju siena” – veltīta nogalinātajiem Latvijas armijas virsniekiem. Litenē ierīkots arī Riteņu parks – Litenes simbols no dziesmas „Uz Liteni, uz Liteni, ar vecu koka riteni”. Lai gan laiks mūs nelutināja un lietus lija „kā pa Jāņiem”, devāmies apskatīt vēl vienu interesantu vietu- Pudeļu dārzu, ko izveidojusi bijusī sporta skolotāja, kas mantojumā saņēmusi mājas, kuras kārtojot, atradusi daudz pudeļu, un nezinādama ko ar tām iesākt, sākusi taisīt pudeļu sienu. Tas arī ir pirmais objekts. Tad pamazām radušās idejas….kas un kā mājas īpašniece ļoti aizraujoši un atraktīvi pastāsta pati.
Tad jau sākas mājupceļš. Paviesojamies Velēnas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kas ir viena no skaistākajām neogotikas stilā celtajām baznīcām Latvijā, apskatām Gosupes velnu- Latvijā vienīgo pieminekli velnam, izbaudām mājas vīnu darītavas “Vecpāpani” saimnieka viesmīlību un nedaudz noguruši, bet iespaidiem un emocijām bagāti atgriežamies mājās, lai pavisam drīz sāktu jauno darba cēlienu.
Visu dalībnieku vārdā liels un mīļš paldies mūsu ekskursiju plānotājai un gidei, VVPĢ arodbiedrības pirmorganizācijas līderei Andai Asafrejai un visa Valmieras novada arodbiedrības vadītājai Zintai Irbei par šo burvīgo vasaras noslēgumu.
Indra Mūrniece Rencēnu pamatskolas pirmorganizācijas priekšsēdētāja.