Izglītības nozare ir viena no tām sfērām, kas pēdējo divdesmit gadu laikā piedzīvojusi neskaitāmas pārmaiņas un reformas. Dažas no tām bijušas objektīvas un dinamiski sekojušas līdzi gan demogrāfijai un politiskajai situācijai reģionā, gan tehnoloģiju attīstībai un jaunajam pieprasījumam darba tirgū. Taču lielākā daļa bijusi haotiska, vairojot nozarē apjukumu un neziņu, nevis to sakārtojot. Divdesmit gadu laikā nepārtraukti “uzlabojumi”, kam parasti netika nodrošināts pienācīgs valsts budžeta finansējums, nomainījuši viens otru, bet politiskie lēmumi ir bijuši bez secīgas vīzijas, bez globālas stratēģijas, bez padziļinātiem pētījumiem un ieklausīšanās nozares profesionāļu viedoklī. Regulāras pārmaiņas saturā, kvalitātē, prasībās, finansējumā darbu izglītības sfērā ir padarījušas neprognozējamu un tieši šis ir galvenais iemesls, kas ir novedis līdz katastrofālam pedagogu trūkumam un pedagoga profesijas kritiski zemajam prestižam jaunās paaudzes acīs.
Šajā konteksta jo īpaši nepamatots ir pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Artūra Kariņa pārmetums, ka izglītības nozare ir stagnējoša sistēma, kas nevēlas pārmaiņas un pretojas reformām. Fakti pierāda pretējo. Izglītības sfēra ir tā, kas kopš 1994. gada ir piedzīvojusi tik daudz pārmaiņu un reformu, cik reti kura cita tautsaimniecības nozare Latvijā. Turklāt tieši pēdējā piecgade pedagogiem bijusi uz saturiskiem un profesionāli izaicinošiem jauninājumiem īpaši bagāta.
Reformas ar apskaužamu regularitāti
Jau sākot ar 1994. gadu, kad notika pāreja uz 12. klašu vidējo izglītību, priekšmetu izvēles principa ieviešana un uzsākās apjomīga mācību satura deideoloģizācija.
Pedagoga slodze 21 h; pirmsskolas izglītības iestādēs mūzikas un sporta skolotājam – 30 h; pirmsskolas izglītības iestādēs skolotājam – 36 h.
01.09.1996. divu paralēlo skolu sistēmu ar latviešu un krievu mācību valodām integrācija un latviešu valodas lietojuma mācību procesā nostiprināšana. Sākās bilingvālās izglītības ieviešana. Svarīgi, ka šajā momentā notika vēl viena izglītības nozares darbiniekiem būtiska reforma – pāreja uz mērķdotāciju sistēmu. Proti, līdzšinējās sistēmas vietā ar tarificēto stundu skaitu izglītības programmas īstenošanai, vietējās pakļautības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba algām un sociālā nodokļa maksājumiem paredzēto finansējumu Izglītības ministrija nodeva rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām, katru mēnesi pārskaitot tām attiecīgos līdzekļus.
01.09.1998.Valsts izglītības standartu un centralizēto eksāmenu ieviešana, sasniedzamo rezultātu noteikšana un to kontrole, centralizēti veidojot un vērtējot valsts pārbaudes darbus.
1999. gadā smagās ekonomiskās krīzes apstākļos izglītības un zinātnes nozarei samazināja kopējo finansējumu par vairāk kā 40%.
01.09.2002. Tika uzsākta būtiska reforma pirmsskolas izglītībā, ieviešot obligāto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības programmas apguvei.
01.09.2009. Vienu no būtiskākajiem pavērsiena punktiem nozare piedzīvoja 2009. gadā, kad tika ieviests princips “nauda seko skolēnam”.
01.07.2009. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunās pašvaldības pārtrauca nodrošināt metodisko atbalstu skolotājiem.
01.01.2010. Uzsākta profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija.
Pedagoga slodze 21 h; pirmsskolas izglītības iestādēs skolotājam, mūzikas un sporta skolotājam – 30 h.
01.09.2011. Tiek reformēta eksāmenu kārtība. Tiek noteikts obligātais centralizēto eksāmenu skaits. Lai iegūtu vidējo izglītību, ir jākārto vismaz četri eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un viens izvēles eksāmens.
01.09.2014. Finansēšanas princips “nauda seko skolēnam” tiek koriģēts ar “nauda seko skolēnam līdz skolai”.
01.09.2016. Tiek noteikts, ka obligāti jātarificē stundas mācību stundu sagatavošanai, rakstu darbu labošanai un konsultācijām.
Pedagoga slodze 30 h; pirmsskolas izglītības iestādēs skolotājam – 40h.
Pēdējā piecgade- izaicinoša
Pēdējā piecgade pedagogiem bijusi uz saturiskiem un profesionāli izaicinošiem jauninājumiem īpaši bagāta.
01.09.2018. 2018. gadā tika uzsākta viena no apjomīgākajām, saturiski smagnējākajām reformām nozarē, proti, kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana pirmsskolā.
01.09.2019. 2019. gadā uzsākam kompetenču pieejā balstīta mācību satura pakāpenisku ieviešanu pamatskolā un vidusskolā.
01.09.2020. Savukārt 2020. gadā parādās jauns profesionālās izglītības standarts un tiek ieviestas modulārās izglītības programmas.
2022.gadā finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam līdz skolai” nomaina nākamais princips, proti “skolēns pašvaldībā”. Taču, šķiet, ka arī šis, nesen koriģētais izglītības nozares finansēšanas princips kārtējo reizi nav “uz palikšanu”.
Skolu tīkla optimizācija pati par sevi neatrisinās izglītības kvalitātes jautājumus
Neraugoties uz to, ka pērnā gada rudenī streika sarunu gaitā valdība akceptēja algu grafiku (MK lēmums 17.09.2022.), pašreiz galvenie vienošanās principi tiek pārkāpti. Tā vietā, lai no valsts budžeta piešķirtu pedagogu algu grafikam nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija pēkšņi sākusi piesaukt kārtējo reformu. Šoreiz – skolu tīkla sakārtošanu, kurā, pēc ministrijas teiktā, tikšot rasta pedagogu algām nepieciešamā nauda. Deklaratīvā līmenī IZM piekrīt apgalvojumam, ka ir jāpalielina izglītības nozares darbinieku labklājība, lai kopumā veicinātu nozares izaugsmi. Un pirmais solis esot ministrijas lēmums paaugstināt pedagogiem zemāko minimālās stundas likmi no patreizējiem 7.50 euro līdz 8.50 euro.
Tiesa, atbildot uz šo ministrijas apgalvojumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga atgādina: IZM piedāvājums meklēt nozarei nepieciešamo finansējumu skolu tīkla optimizēšanā, kā arī celt minimālo stundas likmi, nevis viena skolēna izmaksas, ir uzskatāms par radikāli jaunu pieeju un jaunas reformas pieteikumu. Savukārt jaunai reformai streika vienošanās gaitā nozare un to pārstāvošā arodbiedrība nav devusi savu akceptu. Streika vienošanās jaunas reformas neparedzēja. Streika vienošanas bija par kaut ko pilnīgi citu. “Mēs joprojām prasām pildīt pedagogiem dotos solījumus, pildīt streika vienošanās, pildīt jau pieņemtos un spēkā esošos normatīvos aktus. Prasām novirzīt budžeta finansējumu pedagogu algu grafikam,” uzsver I. Vanaga.
“Skolu tīkla optimizācija pati par sevi neatrisinās izglītības kvalitātes jautājumus, kamēr nebūs pieejami un kvalitatīvi mācību līdzekļi, pedagogu palīgi skaitliski lielās klasēs, pieejams nepieciešamais atbalsta personāls (logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs),” pauž I. Vanaga, piebilstot, ka joprojām neesot pat skaidri nosauktas summas, kādas tiek plānots rats uz skolu tīkla optimizācijas rēķina. Tiesa, LIZDA uzsver, ka ar šo naudu viennozīmīgi nepietiks, lai pildītu pedagogu algu grafiku.