Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības, Veselības, Vides aizsardzības un Iekšlietu ministrijām, kā arī pie Izglītības pārvaldēm, vairākām vecāku biedrībām un organizācijām, aktualizējot jautājumu par rīcību vardarbības gadījumos mācību iestādēs.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar nopietnām bažām vērš uzmanību uz arvien pieaugošo vardarbības (emocionālās, fiziskās) gadījumu skaitu izglītības iestādēs, kas vērsta pret pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem no izglītojamo un viņu vecāku vai likumisko pārstāvju puses.
LIZDA rīcībā esošā informācija liecina par šādu gadījumu skaita būtisku pieaugumu. Esam konstatējuši, ka risinot šos akūtos vardarbības gadījumus, izglītības iestādes nereti saskaras ar situācijām, kurās pašvaldību sociālie dienesti un bāriņtiesas neiesaistās vai iesaistās nepietiekami un formāli gadījumu risināšanā. Rezultātā izglītības iestādes vadītājs un pedagogs paliek vieni paši cīņā ar situāciju, kurā viņu profesionālās kompetences un pilnvaru robežas ir sasniegtas. Pedagoga uzdevums primāri ir nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu, nevis veltīt nesamērīgi daudz laika samilzušu vardarbības problēmu risināšanai. LIZDA secina, ka bieži spēkā esošie normatīvie akti netiek piemēroti pietiekami, kā arī iztrūkst preventīvais citu pašvaldības institūciju darbs, lai praksē mazinātu vardarbību. Izglītības iestādes faktiski kļūst par ķīlniekiem, tiekot piespiedu kārtā iesaistītas vecāku savstarpējos strīdos, aizbildniecības tiesību konfliktu risināšanā vai citu komplicētu sociālo situāciju risināšanā ģimenēs. Šīs situācijas ir stipri attālinātas no mācību procesa un pēc būtības ir starpinstitucionāli risināmi jautājumi.
LIZDA vēlas uzsvērt, ka izglītības iestāde nedrīkst būt visatbildīgākā institūcija vardarbības jautājumu risināšanā, bet tas ir kopīgs darbs skolas un ārpusskolas ietvaros. Balstoties uz vardarbības risināšanas algoritmu, atbilstoši tajā noteiktajiem līmeņiem, konstatējot vardarbības vai bērnu tiesību pārkāpuma riskus, nekavējoties un proaktīvi ir jāiesaistās citām ar bērnu tiesību un interešu aizsardzību saistītām iestādēm – primāri sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām un nepieciešamības gadījumā pašvaldības, Valsts policijai.
Izvērtējot vardarbības gadījumu risināšanas algoritma piemērošanu izglītības iestādēs, esam konstatējuši, ka vadlīnijas ir nepieciešams pārskatīt un papildināt. Piemēram, sadaļā par sadarbību ar Sociālo dienestu ir norādīts tikai tas, ko dienests sagaida no izglītības iestādes, taču nav definēta paša sociālā dienesta atbildība un iespējamais atbalsts izglītības iestādei.
Vardarbības palielināšanās problēma skar vairāku nozaru atbildību:
- Izglītības un zinātnes ministriju, kuras kompetencē ir izstrādāt nacionālā līmeņa normatīvos aktus un nodrošināt ministrijas kompetences ietvaros kontroli par to izpildi, lai veicinātu drošas skolas vidi;
- Labklājības ministrijas atbildības jomā ir sociālo dienestu darbs un politika, kā arī normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība un kontrole bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā;
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā ir pašvaldību, kurām ir deleģētas bāriņtiesu un sociālo dienestu funkcijas, darba pārraudzība;
- Veselības ministrijas atbildībā ir sabiedrības veselība, kas vardarbības gadījumos tiek tieši apdraudēta.
- Iekšlietu ministriju, kuras kompetencē ir sabiedrības pārstāvju drošību, tiesību aizsardzību.
LIZDA aicina visas ministrijas uz kopīgu attālināto sanāksmi šī gada 26.novembrī plkst.15.00, lai kopīgi rastu risinājumus skaidri funkcionējošai starpinstitūciju sadarbībai.
Aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas deleģētos pārstāvjus sniegt informāciju par nozaru ministriju pārraudzībā esošo iestāžu tiesībām un pienākumiem, lai veicinātu vienotu izpratni par rīcību vardarbības risināšanas gadījumos, kā arī par iespējamo rīcību ja pašvaldības līmenī, starpinstitūciju līmenī sociālais dienesta darbinieki, bāriņtiesas darbinieki, policijas darbinieki neiesaistās, nepietiekami iesaistās vai iesaistās formāli gadījuma risināšanā.