Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita, lūdzot neizsludināt grozījumus likumprojektā “Grozījumi Augstskolu likumā” (702/Lp13), kas pieņemti Saeimā 3. lasījumā 2021. gada 8. jūnijā.
LIZDA neatbalsta likumprojekta 14.1 pantā “Valsts augstskolas padome” 16. daļā apstiprināto normu: “ Padomes locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni — padomes locekļa mēneša atalgojumu pielīdzina iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam, un padomes priekšsēdētājam tiek noteikts 1,5 reizes lielāks atalgojums nekā padomes locekļiem.”
Augstskolu likuma grozījumu procesā LIZDA vairākkārtīgi uzsvēra, ka pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, augstskolas bieži nevar atļauties uzņemties finansiālas saistības, piešķirot padomes locekļiem atalgojumu, kā arī apmaksājot padomes locekļu transporta, uzturēšanās, un dažos gadījumos, iespējams, arī tulkošanas, izdevumus. LIZDA vērš uzmanību, ka, valsts augstskolu budžeta izdevumi, kas iekļauj arī akadēmiskā personāla atalgojumu, ir ļoti atšķirīgi, tādejādi, atalgojuma apjoms padomes locekļiem augstskolās arī būs dažāds un neviennozīmīgs. Beidzoties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, kas sākotnēji paredzēti padomju atalgojumam, augstskolām būs problemātiski no saviem līdzekļiem samaksāt padomes locekļiem algu. Provizoriskie aprēķini parāda, ka augstskolām būs jāatrod papildus finanšu līdzekļi līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro gadā, lai nodrošinātu padomes locekļu atalgojumu.
Saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā paredzēts, ka augstskolas padome ir augstskolas koleģiālā augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina augstskolas darbību atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem, un, ka augstskolas padomes locekļi ir valsts amatpersonas. Pēc būtības augstskolu padomes funkcijas attiecīgās augstskolas līmenī ir paredzētas līdzīgas, kā, piemēram, Valsts kontroles padomes funkcijas Valsts kontroles līmenī. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 2.panta pirmā daļa nosaka to valsts un pašvaldību institūciju loku, uz kuru darbiniekiem un amatpersonām attiecas Atlīdzības likuma darbība, tajā skaitā, gan uz valsts dibinātu augstskolu, gan uz Valsts kontroles amatpersonām un darbiniekiem. Atlīdzības likumā tiek noteikts arī Valsts kontroles padomes locekļu atalgojums, piesaistot to Atlīdzības likumā noteiktajam bāzes mēnešalgas apmēram.
Pamatojoties uz minēto skaidrojumu, nav saprotams, ka augstskolu padomes locekļu atalgojums tiek noteikts Augstskolu likumā un tiek piesaistīts vidējam augstskolas akadēmiskā personāla atalgojumam, nevis tiek noteikts Atlīdzības likumā un tiek piesaistīts bāzes mēnešalgas apmēram, uz kā pamata tiek noteiktas mēnešalgas Atlīdzības likumā. LIZDA uzskata, valsts augstskolu padomes locekļu atalgojuma noteikšanai nav nepieciešams veidot izņēmuma precedentu, un padomes locekļu atalgojums jānosaka atbilstoši Atlīdzības likumam.
LIZDA arī lūdz vērst uzmanību uz likumprojekta redakciju: 12. pants. Augstskolas pārvaldes institūcijas (1) Valsts dibinātas augstskolas — atvasinātas publiskas personas — pārvaldes orgāni ir augstskolas padome, senāts un rektors, kā arī satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa, ja augstskolas satversmē tādas paredzētas.
Nosakot, ka satversmes sapulce un akadēmiskā šķīrējtiesa augstskolās ir brīvprātīgi veidotas, nevis obligātas pārvaldes institūcijas, var rasties virkne augstskolu iekšējās pārvaldības problēmu. LIZDA uzskata, ka akadēmiskā personāla un studējošo sastāvs un veiktās funkcijas augstskolu akadēmiskajās šķīrējtiesās līdz šim spēja sekmīgi risināt jautājumus par satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem.
LIZDA iestājas par reformu nepieciešamību un kvalitatīvām pārmaiņām augstākajā izglītībā, tai pašā laikā vēršot uzmanību, ka Augstskolu likuma grozījumi attālināti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs tika izskatīti attālināti vairāk nekā gada garumā, un daļa no pieņemtajiem likuma grozījumiem ir sasteigti un nepārdomāti. LIZDA lūdz prezidenta iesaisti augstākajai izglītībai un augstskolām svarīgu likumdošanas jautājumu risināšanā.