Atzīstot konstruktīvas diskusijas nepieciešamību par latviešu valodas un literatūras mācību kvalitāti, parlamenta pārstāvji, kā arī nozares eksperti un arodorganizācijas vienojušās par konferences rīkošanu, meklējot risinājumus latviešu valodas un literatūras statusa stiprināšanai.
Atsaucoties Latvija izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aicinājumam izvērtēt latviešu valodas un literatūras mācību kvalitāti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien uzklausīja ekspertu bažas par latviešu valodas nākotni, kā arī vienojās par plašākas konferences rīkošanu.
LIZDA vairākkārt ir aktualizējusi latviešu valodas un literatūras pedagogu viedokli par to, ka literatūras un latviešu valodas mācīšanai vidusskolā atvēlētais mācību stundu skaits nav pietiekams. Jāatgādina, ka literatūras un latviešu valodas mācīšanai vidusskolā valsts standartā ir noteiktas 420 stundas trijos mācību gados jeb divas stundas nedēļā. Pedagogi uzsver, ka šāda situācija apdraud vispusīgas un patstāvīgi spriest spējīgas personības attīstību.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga parlamenta komisijas sēdē pauda, ka vidusskolu klasēs katrai mācību iestādei ir iespēja pašai izvēlēties latviešu valodas un literatūras apguvei atvēlamo stundu grafiku, kas var novest pie tā, ka jaunieši šos valstiskajai identitātei tik svarīgos priekšmetus mācās tikai divus no trim gadiem. Šo pašu argumentu parlamenta komisijai akcentēja arī pedagogs, filoloģijas doktors, latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars. Eksperts atzina, ka skolēnu zināšanas un valodas prasmes ar katru gadu kļūstot arvien vājākas. Labojot centralizētos eksāmenus, tajā sadaļā, kas skar rakstīšanas prasmes, 50% skolēnu jau patreiz nesaņemot pat ne vienu punktu. Tāpat nebūtu pareizi, ja daļa vidusskolēnu veselu gadu paliktu bez dzimtās valodas nodarbībām. “Būtu ar likuma spēku jānosaka, ka latviešu valoda un literatūra vidusskolas klasēs ir apgūstama visus 3 gadus,” pauda N. Dzintars, akcentējot, ka tieši šie priekšmeti ir nacionālās identitātes pamats.