Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) visām Latvijas Republikas 13. Saeimā pārstāvētajām frakcijām ir nosūtījusi vēstules ar apsveikumu uzņemoties jaunos deputāta amata pienākumus. LIZDA aicina visus deputātus turpināt sadarbību ar arodbiedrību, lai iestātos par izglītības un zinātnes nozarē strādājošajiem būtisku jautājumu risināšanu un kvalitatīvu reformu īstenošanu. Arodbiedrība vēstulē deputātu frakcijām uzsver, ka nākamo gadu laikā ir jāveic pārdomātas un kvalitatīvas pārmaiņas un uzlabojumi izglītības un zinātnes nozarē, tās nosakot par jaunās valdības vienu no galvenajām prioritātēm. LIZDA aicina deputātus iepazīties un izvērtēt arodbiedrības izstrādātos priekšlikumus par būtiskāko nozares jautājumu risināšanu un iekļaut tos jaunās valdības deklarācijā.
LIZDA priekšlikumi jaunās valdības deklarācijai un rīcības plānam:
1. Ratificēt Eiropas Sociālās hartas pantu par cienīga atalgojuma nodrošināšanu.
2. Atbalstīt un pilnveidot sociālo dialogu valsts, novadu, pilsētu, augstskolu un uzņēmumu līmenī,risinot ekonomiskos, tiesiskos un sociālos jautājumus, kuri būtiski skar izglītības un zinātnes iestādēs strādājošos.
3. Veicināt pedagogu profesijas prestiža paaugstināšanos sabiedrībā.
4. Nodrošināt, lai nozarē tiktu īstenotas jēgpilnas un pārdomātas reformas, ne tikai paredzot īstermiņa ieguvumus, bet pārmaiņas balstīt zinātniski un ekonomiski pamatotās ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas sekmētu valsts ilgtspējīgu attīstību un izglītības kvalitātes paaugstināšanos visās jomās.
5. Paaugstināt profesionālās izglītības prestižu, lai nodrošinātu lielāku konkurētspēju un darba tirgus pieprasījumu.
6. Nodrošināt metodiskā atbalsta sistēmas izstrādi pedagogiem (no izglītības iestādes līmeņa līdz nacionālam līmenim) nozares reformu īstenošanā.
7. Uzlabotu izglītības kvalitāti, pilnveidojot izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu profesionālo pilnveidi, balstoties uz inovatīvu mācību pieeju.
8. Veidot sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Turpināt reorganizēt jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās, rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas mācības un nodrošinot profesionālo, materiālo un citu atbalstu skolās.
9. Izstrādāt un īstenot rīcības plānu jauno pedagogu motivēšanai un piesaistei darbam izglītības iestādēs.
10. Nodrošināt iespēju darbu zaudējušajiem pedagogiem atgriezties darba tirgū, atbalstu profesionālajai pilnveidei un kompensējošu sociālo atbalstu.
11. Risināt jautājumu par izdienas pensiju vai sociālā atbalsta programmas nodrošināšanu pirmspensijas vecuma pedagogiem.
12. Risināt darba samaksas sakārtošanu izglītībā un zinātnē no valsts un pašvaldību budžeta, lai vienādas izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbiniekiem būtu nodrošināts līdzvērtīgs un profesijai atbilstošs atalgojums.
13. Risināt jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzību darba samaksā, kā arī panākt darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.
14. Lai sekmīgi īstenotu jauno kompetencēs balstīto mācību saturu, risināt jautājumu par papildus laiku savstarpējai sadarbībai pedagogu slodzē un tā apmaksu.
15. Veicināt uzņēmēju un zinātnisko institūciju sadarbību, sekmējot tautsaimniecības attīstību.
16. Augstākajā izglītībā un zinātnē atbalstīt pasākumus cilvēkresursu attīstībai.
17. Risināt zinātnē nodarbināto atalgojuma palielināšanu, paredzot stabilu un adekvātu ikmēneša atalgojumu no valsts budžeta. Izstrādā normatīvo regulējumu, nosakot minimālo darba samaksu zinātnē nodarbinātajiem (pie nosacījuma, ja tiek palielināts bāzes finansējums zinātniskajai darbībai.
18. Pārdefinēt kvalifikācijas prasības un nodrošināt akadēmiskajam un zinātniskajam personālam karjeras izaugsmes iespējas augstākās izglītības sistēmā.
19. Augstākajā izglītībā un zinātnēīstenot “trīs pīlāru” finansēšanas modeli, prioritāri īstenojot 1. pīlāru – nodrošinot bāzes finansējumu saskaņā ar Augstskolu likumu.
20. Nodrošināt pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu zinātnes finansēšanai, lai kopējais valsts budžeta finansējums zinātnei sasniedz 1,0 procentu no IKP, kā tas noteikts Zinātniskās darbības likumā, paredzot ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no IKP.
21.Nodrošināt pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu augstākās izglītības finansēšanai, līdz kopējais valsts budžeta finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2 procentus no IKP, kā tas noteikts Augstskolu likumā, paredzot ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu ne mazāku par 0,25 procentiem no IKP.