Pēc LIZDA paustās aktualizācijas, virzību guvis jautājums par sociālā atbalsta programmas atjaunošanu vispārējās izglītības pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijā

Ar gandarījumu secinām, ka pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vēstules Saeimai, valdībai un atbildīgajai ministrijai, beidzot ir aktualizēts jautājumu par sociālā atbalsta programmas atjaunošanu vispārējās izglītības pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā.

Šobrīd daudzas pašvaldības veic pasākumus novadu skolu tīkla sakārtošanā, saskaņā ar Izglītības likuma 23.pantā noteikto izglītības iestādes dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtību. Šī panta piektā daļa nosaka: “Par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš. Ja objektīvu apstākļu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš.”, kas nozīmē, ka vēlākais š.g. 31.maijā būs pedagogi darbspējīgā pirmspensijas vecumā, kuru turpmākā nodarbinātība nebūs iespējama.

LIZDA norādīja, ka šāda sociālā atbalsta programma tika īstenota no 2018.gada 20.aprīļa līdz 2020.gada 31.decembrim (MK 2018. gada 17. aprīļa noteikumi Nr.216 “Kārtība, kādā piešķir un administrē valsts sociālo atbalstu pedagogiem”) un bija paredzēta pedagogiem, kuriem līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai ir mazāk  nekā trīs gadi un kopējais pedagoga darba stāžs valsts un pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, ir vismaz 25 gadi, tai skaitā pēdējie pieci gadi pirms izglītības iestādes likvidācijas vai reorganizācijas nostrādāti pašvaldības izglītības iestādē.

Līdz ar to, šodrīd Izglītības un zinātnes ministrija rosinājusi noteikt kārtību, kādā šogad sociālo atbalstu varēs saņemt tie vispārējās izglītības pedagogi, kuri neilgi pirms pensijas zaudē darbu skolu reorganizācijas dēļ. Ministrijas dati liecina, ka šādam atbalstam šobrīd kvalificētos aptuveni 120 pedagogi.

Jaunais projekts paredz finansiālu pabalstu skolotājiem, kuri zaudē darbu skolu reorganizācijas dēļ un kuriem līdz pensijai atlikuši mazāk nekā trīs gadi. Šāds drošības spilvens Latvijā jau darbojās, taču pirms pieciem gadiem tas zaudēja spēku.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns uzsver, ka, turpinoties skolu tīkla reorganizācijai, šādu palīdzību ir svarīgi atjaunot tieši šobrīd: “Izstrādājot jauno skolu programmu finansēšanas modeli, bija absolūti skaidrs, ka tieši šis gads – 2026. gads – būs tas gads, kurā notiks visvairāk šo skolu tīklu reorganizācijas procesu. Par nākamajiem gadiem līdzīga vai tieši tāda paša risinājuma mums informācijas nav, šobrīd neesam plānojuši pagaidām tādu arī virzīt, jo objektīvi arī tīkla reorganizācija būs noslēgusies – vismaz mazliet.”

Jaunais noteikumu projekts paredz vienreizēju pabalstu, kura aprēķinam izmantos pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi – patlaban tie ir 1566 eiro pirms nodokļu nomaksas. Summa tiks pielāgota skolotāja reālajai slodzei. Piemēram, ja pedagogs strādājis pusslodzi, viņš saņems pusi no šīs summas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns norāda, ka Saeimas deputāti un koalīcija valsts budžeta izstrādes procesā Izglītības un zinātnes ministrijai iestrādāja papildu līdzekļus 300 tūkstošu eiro apmērā: “Ņemot vērā piešķirtos budžeta līdzekļus, ņemot vērā informāciju, cik daudz un cik liela ir šī mērķa grupa, tika analītiski, matemātiski pieņemts, mūsuprāt, labākais un pragmatiskākais lēmums, lai ietilptu šajā fiskālajā apjomā, tātad piemērot šo minimālo mērķdotācijas pedagogu darba samaksas likmi – 1566 eiro.”

Lai saņemtu atbalstu, pedagogam būs jāiesniedz iesniegums pašvaldībā. Taču patlaban noteikumu projekts vēl atrodas saskaņošanas procesā, un gala lēmumu valdība varētu pieņemt jūnijā.