Sākam vākt parakstus, lai aicinātu Saeimu neiekļaut Darba likuma grozījumos priekšlikumu izslēgt pantu, kas paredz aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez arodbiedrības piekrišanas

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šonedēļ uzsākusi akciju, aicinot ikvienu savu biedru parakstīties PRET Darba likuma 110. panta izslēgšanu.

Kad paraksti tiks savākti, LIZDA ar tiem vērsīsies pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu Darba likuma grozījumos neiekļaut Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumu izslēgt Darba likuma 110. pantu, kas paredz aizliegumu darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks arodbiedrībā ir ilgāk par sešiem mēnešiem.

Ikvienam darbiniekam Latvijā ir tiesības brīvi apvienoties arodbiedrībā, uzņemoties gan pienākumus, gan iegūstot papildu aizsardzību. Darba likuma 110. pants ir viens no būtiskākajiem mehānismiem, kas nodrošina šo tiesību reālu, nevis formālu īstenošanu. Tas aizsargā vājāko darba tiesisko attiecību pusi — darbinieku, kuram vairumā gadījumu nav pietiekamu finanšu un juridisko resursu, lai iesaistītos ilgstošos un dārgos tiesvedības procesos pret darba devēju.

No juridiskā aspekta Darba likuma 110. pants pilda preventīvu funkciju — tas veicina darba devēju rūpīgāk izvērtēt uzteikuma pamatojumu, ievērot procesuālās prasības un nodrošināt tiesisku rīcību. Arodbiedrības iepriekšējā piekrišana nav automātisks šķērslis uzteikumam. Arodbiedrība nesniedz atteikumu gadījumos, kad uzteikums ir ekonomiski un juridiski pamatots, kā arī ir korekti ievērota uzteikuma procedūra. Atteikums tiek sniegts tikai tad, ja uzteikums ir nepamatots, prettiesisks, nav veikti visi nepieciešamie procesuālie soļi vai darba devējs nesniedz iespēju pārliecināties par uzteikuma likumību.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Darba likuma 110. pants praksē nereti aizsargā arī pašus darba devējus. Arodbiedrības iesaiste palīdz novērst kļūdas Darba likuma piemērošanā, uzteikumu juridiskajā noformēšanā un procesuālo prasību izpildē. Ar savu atteikumu arodbiedrība var novērst  turpmāku tiesvedību pret darba devēju, ja darbiniekam ir vēlme un iespējas panākt savu taisnību caur tiesu. Savlaicīgs arodbiedrības atteikums bieži vien nenoved līdz tiesvedībai, kas citādi radītu gan finansiālus, gan reputācijas riskus darba devējam.

Uzskatām, ka problēmas, kas atsevišķos gadījumos saistītas ar negodprātīgu arodbiedrību rīcību, nedrīkst kalpot par pamatu visas darbinieku aizsardzības sistēmas vājināšanai. Pret šādām situācijām ir jācīnās mērķēti, nevis izslēdzot Darba likuma 110. pantu kopumā, tādējādi atņemot tiesisku aizsardzību tūkstošiem godprātīgu darbinieku.

Aicinām analizēt tiesu praksi, cik daudzi darba ņēmēji vēršas tiesā, lai aizstāvētu sevi nepamatota uzteikuma gadījumā, kā arī ņemt vērā, cik ilga ir tiesvedība. Daudzi darba ņēmēji nevar atļauties gadiem tiesāties, kā arī apzinās, ka šī tiesvedība izmaksā dārgi gan personīgi, gan arodbiedrībai.

LIZDA tieši pretēji – iestājas par šīs normas stiprināšanu, lai tā stiprina tiesiskuma, taisnīguma, labas pārvaldības un sociālā dialoga principus. LIZDA atbalsta iespēju pilnveidot regulējumu, paredzot arodbiedrībai pienākumu motivēti pamatot uzteikuma nesaskaņošanu, nodrošinot darba devējam skaidru izpratni par atteikuma iemesliem, vienlaikus saglabājot būtisko aizsardzības mehānismu darbiniekam.

Darba zaudēšana cilvēkam nozīmē ne tikai ienākumu samazināšanos, bet arī nedrošību, stresu un ticības zudumu valsts tiesiskajai sistēmai. Valsts pienākums ir nodrošināt, lai darba attiecību izbeigšana notiktu godīgi, pārskatāmi un tiesiski. Darba likuma 110. pants ir būtiska šīs uzticēšanās sastāvdaļa.

Arodbiedrības ir analizējušas citu valstu praksi līdzīgos gadījumos. Prakse atšķiras, taču daudzās valstīs ir paredzēti mehānismi, kā operatīvi risināt darba strīdus jautājumus, kā arī daudzās Eiropas Savienības valstīs normatīvie akti paredz kādu ekskluzīvu tiesību tieši arodbiedrības biedriem. Piemēram, Vācijā, Francijā un Lietuvā ir paredzēta kriminālatbildība par arodbiedrību tiesību pārkāpumiem. Lietuvā un Igaunijā ir izveidota darba strīdus komisija, kas ietver instrumentus uz kuriem ir vērsts Darba likuma 110.pants, operatīvi izskata darba strīdus – ne ilgāk, kā 45 kalendāro dienu laikā un strīdus izskata bezmaksas.

Aicinām Saeimas deputātus pieņemt atbildīgu, uz sociālo taisnīgumu vērstu lēmumu un saglabāt Darba likuma 110. pantu, kā arī turpināt darbu pie darba tiesību regulējuma pilnveides sociālā dialoga ceļā.