Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau daudzus gadus ir sekojusi pārmaiņām izglītības nozarē Lietuvā un ļoti bieži Latvijas politiķiem minējusi Lietuvu kā ļoti pozitīvu piemēru. Taču šoreiz ir citādi – jaunā reforma Lietuvā noteikti nebūs piemērs, kam sekot. Esam iepazinušies ar Lietuvas Izglītības un zinātnes arodbiedrības atsūtīto informāciju par Lietuvas valdības programmas punktu, kas paredz ieviest attālinātas mācības gadījumos, kad skolās trūkst atsevišķu priekšmetu skolotāju, piesaistot kvalificētus pedagogus no citām vietām.
Lai arī sākotnēji šķiet apsveicama valdības iesaistīšanās pedagogu vakanču skaita mazināšanā, tomēr, kā pierāda vairāki pētījumi un norāda izglītības jomas eksperti, vēlamies norādīt uz riskiem, kas iespējami, šādi organizējot mācības:
- pazeminās mācību kvalitāte, jo attālinātās stundas nespēj pilnvērtīgi aizstāt klātienes mācības, īpaši sarežģītos vai praktiskos mācību priekšmetos;
- netiek nodrošināts atbalsts skolēnam, pat ja klasē ir pedagoga palīgs, viņam parasti nav tādas pašas kvalifikācijas kā mācību priekšmeta skolotājam, kurš nevar nodrošināt tūlītēju konsultāciju un atgriezenisko saiti;
- rodas sociālā nevienlīdzība, jo attālināto mācību stundu kvalitāte var atšķirties no skolām ar klātienes mācību stundām, kā arī no tehniskā nodrošinājuma un skolēnu iespējām mājās;
- pazeminās skolotāju profesijas prestižs, jo šāda pieeja var mazināt motivāciju skolotājiem strādāt reģionos, jo vietējā līmenī skolotāju loma kļūst otršķirīga;
- pazūd skolēnu motivācija un disciplīna, jo attālinātas mācības biežāk noved pie zemākas iesaistes un pasliktinātiem mācību rezultātiem.
LIZDA pauž atbalstu Lietuvas Izglītības un zinātnes arodbiedrības iebildumiem pret šo valdības programmas noteikumu, ņemot vērā augstākminētos ekspertu argumentus, norādot, ka šāds risinājums nav ilgtermiņa stratēģija, bet tikai īslaicīgs “lāpīšanas” risinājums skolotāju trūkuma problēmai, un cer uz Lietuvas valdības izpratni par skolotāja profesijas prestižu un izglītības kvalitātes jautājumiem.
LIZDA vērš uzmanību, ka pedagogiem ir svarīga labbūtība, ko ietekmē arī nodarbinātības stabilitāte, skaidra pedagoga loma un atbildība par izglītības procesu, kvalitāti. Vēršam uzmanību, ka Lietuvā iecerētā modeļa ieviešana rada riskus gan par mācību mērķu rezultātiem, gan par komunikāciju ar vecākiem, gan sadarbības nepietiekamību starp skolotājiem vienas izglītības iestādē. Vai ir izvērtēts, kā pedagogs, kurš strādā attāināti sadarbosies ar kolektīvu, skolas vadību? Skolēniem, īpaši mazākajās klasēs, ir svarīgi veidot arī emocionālo saikni ar pedagogiem, taču tā būs ierobežota ar pedagogu, kurš būs tiešsaistē. Pedagogs veido noteiktu vērtību sistēmu jaunajā paaudzē, bet vai to var atbilstoši veikt attālināti strādājot?
Vai ir izvērtēti bezpersoniskuma riski? Vai ir izvērtētas katra bērna iespējas uzdot jautājumus skolotājam un arī atbildes saņemšanas iespējas, ja šis skolotājs vienlaicīgi tiešsaistē strādās ar, piemēram, 60 vai 70 skolēniem?
LIZDA aicina neiet vieglāko ceļu politiķiem, bet iet labāko ceļu katram bērnam, jaunietiem, nodrošinot pieejamu, profesionālu, atbalstošu, pašaizliedzīgu mācību priekšmetu skolotāju, kurš mīl savu darbu un vēlas dot labāko jaunajai paaudzei!