Gaidot 15. Saeimas vēlēsanas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība slēdz Vienošanās protokolus ar partijām, kas kandidē vēlēšanās un ir gatavas ciešai sadarbībai nākamajā darba cēlienā. Vienošanās būs spēkā uz Latvijas Republikas 15. Saeimas darbības laiku un to jau ir parakstījuši vairāki politiskie spēki, tostarp – kā pirmā – arī Zaļo un zemnieku savienība.
Parakstot LIZDA piedāvāto vienošanos, partija apliecina, ka:
-katram bērnam, jaunietim un pieaugušam jānodrošina visu pakāpju kvalitatīvas izglītības pieejamība, kas ir stabils pamats un veicinošs faktors mūžizglītības ieguvei, profesionālajai pilnveidei un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai;
-izglītībā un zinātnē ir svarīgi īstenot jēgpilnas, ar atbilstošiem resursiem nodrošinātas un pārdomātas reformas, ne tikai paredzot īstermiņa ieguvumus, bet pārmaiņas balstīt zinātniski un ekonomiski pamatotās ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas sekmētu valsts ilgtspējīgu attīstību;
-darba samaksas sakārtošana izglītībā un zinātnē no valsts un pašvaldību budžeta jārisina konsekventi, lai vienādas izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbiniekiem būtu nodrošināts līdzvērtīgs un profesijai atbilstošs atalgojums;
-liela nozīme ir valsts, pašvaldību un sociālo partneru sadarbībai, to ietekmei uz pieņemto lēmumu kvalitāti izglītības, zinātnes, sporta nozares, jaunatnes politikas veidošanā.
Puses vienojas par šādu mērķu sasniegšanu 15. Saeimas pilnvaru laikā:
Izglītības jomā:
- izglītības un zinātnes nozari Valdības deklarācijā noteikt par vienu no Valdības darba prioritātēm;
- nodrošināt 2025.gada 22.decembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 899 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim” izpildi, kas paredz pedagogu zemākās darba samaksas ikgadēju pieaugumu no 2027.gada 1. janvāra par 5,75%. Puses apņemas pārskatīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku reizi gadā, lai sasniegtu uz uzturētu rādītāju – pedagogu vidējā alga valstī ir ne mazāka kā 120% no valstī vidējās darba samaksas.
- ieviest finansēšanas modeli “Programma skolā” ar atbilstošu finansējumu, kā arī turpināt finansējuma modeļa maiņu citās izglītības pakāpēs un veidos;
- turpināt balansēt pedagogu darba slodzi, nodrošinot kontaktstundu skaita samazināšanu visām pedagogu grupām;
- no 2028. gada janvāra pakāpeniski pārņemt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta;
- pieņemt grozījumus normatīvajos aktos, stiprinot pedagogu profesionālo autonomiju, tiesības brīvi izvēlēties mācību un pētniecības metodoloģiju, vienlaikus būtiski samazinot administratīvo un birokrātisko slogu;
- izstrādāt pedagogu karjeras izaugsmes modeli, nodrošinot atbilstošu finansējumu;
- pieņemt grozījumus normatīvajos aktos par vecāku atbildības palielināšanu, kas veicinātu vecāku atbildību par bērna izglītošanu, audzināšanu;
- nodrošināt atbalsta personāla (psihologu, logopēdu, speciālo pedagogu u.c.) pieejamību visās izglītības iestādēs;
- nodrošināt finansējumu pilnā apmērā profesionālās ievirzes sportā pedagogu darba samaksai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”;
- nodrošināt pedagogiem darba laikā bezmaksas kvalitatīvu profesionālo pilnveidi un piekļuvi mūsdienīgām tehnoloģijām, tostarp mākslīgā intelekta rīkiem;
- panākt studiju kredītu dzēšanu pedagogiem, kuri turpina darbu nozarē;
- pārskatīt profesionālās, profesionālās ievirzes kultūrā un speciālās izglītības izmaksu pārskatīšanu un pakāpeniski nodrošināt atbilstošu finansējumu;
- izstrādāt vadlīnijas par pedagogu likmju minimumu uz noteiktu bērnu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī pārskatīt mēnešalgas grupu skolotāju palīgiem;
Zinātnes jomā:
- panākt pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu zinātnei līdz 1% no IKP un augstākajai izglītībai līdz 2% no IKP;
- noteikt minimālo darba samaksas likmi zinātnē nodarbinātajiem;
- nodrošināt stabilu, savlaicīgu bāzes finansējuma saņemšanu no valsts budžeta, kā arī risināt struktūrfondu pieejamības regularitātes problēmas;
- ieviest akadēmiskās karjeras modeli ar atbilstošu finansējumu;
Sociālā dialoga jomā:
- iekļaut LIZDA deleģētos pārstāvjus visās darba grupās par izglītības un zinātnes nozares darbinieku sociālajām un ekonomiskajām tiesībām;
- iesaistīt arodbiedrības Saeimas un NVO foruma organizēšanā;
- organizēt viedokļu saskaņošanas sanāksmes ar sociālajiem partneriem, izstrādājot likumus, Ministru kabineta noteikumus un to grozījumus;
- veicināt darbinieku pārstāvību sociāli ekonomisko un darba tiesību ievērošanai darba vietās, darba drošības garantēšanai, nelikt šķēršļus arodbiedrību veidošanai, darbībai un arodbiedrības uzticības personu izvirzīšanai;
- atbalstīt darba koplīgumu slēgšanu, atzīstot tiesības koplīguma noteikumus (piemēram, papildu atvaļinājuma dienas, veselības uzlabošanas dienas u.c.) attiecināt tikai uz arodbiedrības biedriem;
- atbalstīt arodbiedrību pārstāvjiem 72 darba stundu papildu atvaļinājuma piešķiršanu gadā, lai apmeklētu arodbiedrību sanāksmes un pildītu savus pienākumus, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu;
- atbalstīt, lai arodbiedrības biedriem tiek dota iespēja piedalīties arodbiedrību rīkotajos semināros, konferencēs, apmācībās un citos pasākumos, piešķirot 3 darba dienas gadā, par kurām tiek izmaksāta vidējā izpeļņa;
- apzināt sociālo partneru viedokli pirms strukturālo reformu (piemēram, skolu tīkla optimizācijas, izmaiņām izglītības saturā) veikšanas, iepriekš veicot visaptverošu datu analīzi un ietekmes izvērtējumu;
- sadarbībā ar sociālajiem partneriem sekot ES struktūrfondu projektu finansējuma lietderīgam un mērķtiecīgam izlietojumam;
- regulāri paaugstināt neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamajiem un minimālo algu valstī, kā arī risināt jautājumu par sociālā atbalsta programmu pedagogiem;
- iekļaut arodbiedrības biedra naudu iedzīvotāju attaisnotajos izdevumos;
- sadarboties darba koplīgumu un vienošanos ar pilsētu un novadu pašvaldībām slēgšanā, kā arī nepieļaut sasniegto darba tiesisko attiecību un garantiju līmeņa pazemināšanu normatīvajos aktos;
- parakstīt ģenerālvienošanos nacionālā līmenī.
Pēc vienošanās parakstīšanas, ZZS akcentējusi, ka izglītība allaž ir bijusi viena no ZZS prioritātēm, īpaši izglītības pieejamība reģionos. Kā akcentē ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, ZZS ir iestājusies par to, lai skolu tīkla reformā tiktu iesaistītas visas pašvaldības un nodrošināta paredzama un stabila nozares attīstība.
Ne mazāk svarīga ir uzsāktā jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana, kas nodrošinās taisnīgāku atalgojumu pedagogiem un mērķētāku atbalstu skolēniem visā Latvijā. Modelis tiek pakāpeniski ieviests no 2025. gada 1. septembra, nodrošinot finansējumu atbalsta personālam, bet no 2026. gada 1. septembra tiks ieviests pilnībā.
ZZS uzskata, ka sadarbība ar LIZDA ir būtiska gan turpinot palielināt atalgojumu nozarē strādājošajiem, gan attīstot mācību materiālus un izglītības saturu.
