No 2022. gada 10. februāra līdz 1. martam ETUCE īstenoja dalīborganizāciju aptauju “Izglītības arodbiedrības Eiropā C-19 apstākļos”. Aptaujas mērķis: kartēt C-19 situāciju – izaicinājumus, ar kuriem saskaras pedagogi un izglītības arodbiedrības pandēmijas apstākļos. ETUCE ir Eiropas Izglītības arodbiedrību komiteja (ETUCE), kas pārstāv 127 izglītības arodbiedrības – 11 miljonus izglītībā nodarbinātos 51 Eiropas valstī.
Aptaujā piedalījās 80% ETUCE dalīborganizācijas, ieskaitot Latviju, un pētījumā apkopotas 47 atbildes no 41 dalībvalsts:
Albania (SPASH), Armenia (CRSTESA), Austria (GÖD), Belgium (CSC-Enseignement, CGSP-Enseignement, COV), Bulgaria (SEP), Croatia (IURHEEC), Cyprus (KTOEÖS), Czechia (ČMOS PŠ), Estonia (UNIVERSITAS), Finland (OAJ), France (SNES-FSU), Georgia (ESFTUG), Germany (GEW), Greece (OLME), Iceland (ITU), Ireland (TUI, IFUT), Israël (ITU), Italy (FLC CGIL), Kazakhstan (KTUESW), Kosovo (UESCK/SBASHK), Kyrgyzstan (KHWU), Latvia (LIZDA), Luxembourg (SNE/CGFP), Malta (MUT), Moldova (ESTU), Montenegro (TUEM), Netherlands (AOb), Norway (UEN), Poland (ZNP), Portugal (FNE, FENPROF), Romania (FSLE), Russia (ESTUS), Scotland (EIS), Serbia (TUS), Slovakia (OZPSaV), Sweden (Lärarförbundet), Switzerland (LCH), Tajikistan (TUESWRT), Turkey (EgitimSen), UK (NEU, NASUWT, UCU) and Ukraine (TUESWU).
Arodbiedrības uzskata, ka valstīs gan nacionālā, gan dažviet reģionālā līmenī valdības adekvāti reaģējušas uz pandēmijas izplatību. Tomēr pausts arī viedoklis, ka valstu valdībām raksturīga haotiska un nepārdomāta veselības un drošības pasākumu ieviešana. Strauji mainīgie valdību pieņemtie lēmumi, un saskaņotas saziņas un informācijas trūkums ar valsts iestādēm, paaugstināja izglītības sektorā nodarbināto stresa līmeni un radīja organizatoriskas problēmas.
Galvenie ierobežojumi izglītības sektorā valstīs bijuši līdzīgi – mācības attālināti un klātienē, vakcinācija, testēšana, sejas maskas, karantīna. Lai arī valstis ir atjaunojušas mācīšanos klātienē, daudzas izglītības iestādes visā Eiropā turpina realizēt attālinātās mācības vai hibrīda mācīšanas veidu, kas respondentu skatījumā vērtēts kā izglītības jomā sarežģīti pārvaldāms.
Latvija pētījumā pieminēta tikai vienā aspektā – Latvija ir viena no 8 valstīm (Austrija, Albānija, Armēnija, Itālija, Latvija, Kazahstāna, Ukraina, Tadžikistāna), 41 analizējamo valstu vidū, kur izglītības nozarē strādājošajiem piemērota obligātā vakcinācija. Pētījumā konstatēta izteikta tendence – lielākā daļa valstu respondentu iestājās par brīvprātīgu vakcināciju. Tikai trīs valstis paudušas atbalstu izglītības sektorā nodarbināto obligātajai vakcinācijai.
Izglītības nozarē strādājošo vidū tika konstatēts augsts inficēšanās riska līmenis, ja skolotāji strādā klātienē lielās klašu grupās. Atbalsta personāla un skolotāju trūkums minēts kā viena no lielākajām problēmām. Nespēja atrast aizstājējus skolotājiem noveda pie pārslodzes, un ārkārtējos gadījumos, piem., Rumānijā, pat skolu slēgšanas. Respondenti uzskata, ka ilgstoša C-19 izplatība apdraud izglītībā nodarbināto spēju adekvāti veikt savu darbu un aizsargāt savu veselību un labklājību.
Ventilācijas un gaisa filtrēšanas pasākumi daudzos gadījumos uzskatīti kā nepietiekami, turklāt vairākās valstīs skolotājiem bieži jāveic papildu organizatoriskie un administratīvie pienākumi – masku nēsāšanas, higiēnas procedūru ievērošanas un kontaktu izsekošanas kontrole. Papildus administratīvais slogs, kopā ar organizatoriskām grūtībām, vairumā gadījumu bez papildus atbalsta, radīja paaugstinātu ar darba vidi saistīto stresu un biežāku izdegšanas sindroma gadījumu skaitu. Saistībā ar prasībām nepārtraukti pārslēgties starp dažādiem mācību iestatījumiem (tiešsaiste, hibrīdvariants), Vācija pat nākusi klajā ar jaunu stresa paveidu – tehnostresa palielināšanos pedagogu vidū. Emocionālo un sociālo risku kombinācija būtiski ietekmēja pedagogu fizisko un garīgo veselību. Norvēģija norādījusi, ka pandēmija nav veicinājusi skolotāja profesijas pievilcīgumu, uzskatot, ka pandēmija ilgtermiņā negatīvi ietekmēs skolotāju piesaisti.
Kā galvenos šķēršļus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai pandēmijas apstākļos Moldova un Gruzija minējušas atbilstošas digitālās infrastruktūras un kvalitatīva interneta pieslēguma trūkumu. Lai arī skolās ir interneta pieslēgums, attālinātā un hibrīdmodeļa mācīšana ir problēma ģimenēs, kurās ir nelabvēlīga sociāli ekonomiska situācija, trūkst datoru un citu IKT rīku. Tadžikistāna kā galvenos šķēršļus tiešsaistes apmācību veikšanai izglītībā norādīja vāju interneta savienojumu un augstu interneta pakalpojumu cenu.
Diskriminējoši pasākumi attiecībā uz inficēto izglītības darbinieku slimības periodu apmaksu novēroti Čehijā – pamatizglītības un vidējās izglītības pedagogiem karantīnas laikā maksāja vidējo algu, bet pirmsskolas pedagogi saņema tikai slimības pabalstu – 60% no vidējās algas.
Galvenie secinājumi
- Izglītības arodbiedrības visā Eiropā jau kopš pandēmijas sākuma ir uzsvērušas klātienes mācību atjaunošanas nozīmi. Tomēr izglītības iestādēs nedrīkst būt nekādu kompromisu attiecībā uz veselību un drošību. Šajā ziņā ETUCE pētījums atklāj daudzas problēmas, ar kurām joprojām saskaras pedagogi visā Eiropā.
- Izglītības arodbiedrības brīdina par pandēmijas ietekmi uz skolēnu izglītības rezultātiem un pedagogu un audzēkņu psihosociālajiem riskiem. Daudzos gadījumos valstu ieviestie drošības pasākumi ne tikai nesasniedza savu mērķi samazināt inficēšanās gadījumu skaitu un nodrošināt veselību un drošību, bet gan radīja papildus stresu.
- Ņemot vērā vispārējo neapmierinātību ar veselības un drošības pasākumiem izglītības sektorā, daudzas ETUCE dalīborganizācijas uzstāj uz rezultatīvāku sociālo dialogu ar valdību. Vairākas ETUCE dalīborganizācijas mobilizējās protestiem un streikiem, bet kopumā novērots, ka C-19 pandēmija veicinājusi pastāvošo izglītības problēmu saasināšanos.
- Pētījuma rezultāti parādīja, ka iezīmējas skaidra ETUCE dalīborganizāciju nostāja vakcinācijas jautājumā – lielākā daļa dalībnieku atbalsta brīvprātīgu pieeju vakcinācijai.
- Pētījums parādīja, ka C-19 krīze joprojām ir tālu no noslēguma, un tā turpina atstāt negatīvu ietekmi uz izglītības sistēmām visā Eiropā. Arodbiedrības uzskata, ka valstu valdībām jau tagad ir jārisina pandēmijas ilgtermiņa ietekme uz izglītības nozari un jāiesaistās rezultatīvā sociālajā dialogā ar izglītības arodbiedrībām.
Materiālu sagatavoja: D. Štefenhagena, LIZDA AI un zinātnes eksperts/ārējo sakaru koordinētājs.
Detalizēta informācija par aptaujas rezultātiem angļu valodā pieejama: https://www.csee-etuce.org/en/policy-issues/covid-19/latest-updates/4807-etuce-study-on-education-trade-unions-in-europe-facing-covid-19-omicron-variant