Šā gada 16. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji prezentēja aktuālos datus par audzēkņu uzņemšanu profesionālās izglītības iestādēs 2026./2027. mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs aizpildīti 82 % no plānotajām uzņemšanas vietām, savukārt Kultūras ministrijas padotībā esošajās iestādēs – 91 %.
Profesionālajā izglītībā ir īstenotas būtiskas reformas, kas ietekmē izglītības programmu īstenošanas izmaksas. Ir mainītas profesionālās kvalifikācijas prasības un profesiju standarti, kā arī veikti ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanā, tādēļ nepieciešams papildu finansējums ēku un iekārtu uzturēšanai. Šajā laikposmā ir veikti vairāki pētījumi un izveidotas darba grupas, tomēr risinājumi atbilstoša finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai joprojām nav rasti.
Vēršam uzmanību, ka 19 gadu laikā kopš profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtības izstrādes valstī ir ievērojami pieaugušas pakalpojumu izmaksas, nekustamā īpašuma nodoklis, energoresursu, tostarp apkures un ūdensapgādes, cenas, remonta izdevumi, kā arī profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo materiālu un inventāra iegādes izmaksas. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2026. gada augustā, salīdzinot ar 2007. gada oktobri, kopumā bija pieaugušas par 90,1 %, savukārt energoresursu cenas šajā laikposmā – par 161 %*.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju kopīgi ar profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem un sociālajiem partneriem rast risinājumu, lai finansējumu, kas paredzēts plānotajām, bet neaizpildītajām uzņemšanas vietām, novirzītu profesionālās izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai un profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansējuma palielināšanai.