Izglītības un zinātnes ministrija ir izvērtējusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības 18. septembra vēstuli par problēmām profesionālās izglītības finansēšanā un norāda, ka apzinās sarežģīto situāciju, kuru aktualizējusi arodbiedrība. Proti, ka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas pēdējos gados ir būtiski pieaugušas un pašreizējais finansēšanas modelis neatspoguļo izglītības iestāžu faktiskās izmaksas.
Ministrija atgādina, ka 2024. gadā, tostarp pateicoties sociālo partneru, arī LIZDA, aktīvai iesaistei, tika panākts profesionālās izglītības finansējuma palielinājums, paaugstinot normējamās izmaksas un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo. Lai gan piešķirtais papildu finansējums pilnībā nekompensēja iepriekšējos gados notikušo izmaksu pieaugumu, tas ļāva uzlabot profesionālās izglītības iestāžu darbības finansiālos nosacījumus.
Attiecībā uz šī gada finansējumu ministrija informē, ka, ņemot vērā faktiskos izglītojamo uzņemšanas rezultātus, ministrija ir veikusi valsts budžeta finansējuma pārrēķinu. Pieejamā finansējuma ietvaros palielināts stipendijām paredzētais finansējums uz vienu izglītojamo mēnesī, pedagogu papildu pienākumu piemaksu fonds, kā arī normējamo un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksu finansējuma nodrošinājuma īpatsvars. Tādējādi izglītojamo skaita samazinājuma ietekme uz 2026. gada finansējumu lielākajai daļai profesionālās izglītības iestāžu ir minimāla.
Tiesa, IZM akcentē, ka ir jāņem vērā valsts budžeta kopējās iespējas. Profesionālās izglītības finansēšanas jautājumi risināmi, ievērojot valsts budžeta iespējas, publisko līdzekļu efektīvas izmantošanas principus un nepieciešamību nodrošināt profesionālās izglītības sistēmas ilgtspēju.Pašreizējos fiskālajos apstākļos, pieaugot izdevumiem valsts drošībai un citām valstiski nozīmīgām prioritātēm, valdība ir noteikusi nepieciešamību pārskatīt un samazināt valsts budžeta izdevumus. Šādos apstākļos ministrijai būtisks uzdevums ir ne tikai meklēt iespējas profesionālās izglītības finansējuma palielināšanai, bet arī saglabāt profesionālajai izglītībai piešķirto valsts budžeta finansējumu esošajā līmenī, neraugoties uz izglītojamo skaita samazinājumu un kopējo valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Ministrijas ieskatā finansējuma stabilitāte ir nozīmīgs priekšnosacījums profesionālās izglītības pieejamības, kvalitātes un iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Vienlaikus ministrija turpina darbu pie profesionālās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveides. Ar Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta (TSI) atbalstu pašlaik tiek īstenots Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu projekts, kura ietvaros tiek izvērtētas sniegumā balstīta finansēšanas modeļa ieviešanas iespējas Latvijas profesionālajā izglītībā. Projekta rezultāti sniegs analītisko pamatojumu turpmākiem lēmumiem par finansēšanas sistēmas attīstību, tostarp tās sasaisti ar izglītības kvalitāti, sasniegtajiem rezultātiem un darba tirgus vajadzībām.
Jāatgādina, ka septembra izskaņā LIZDA bija vērsusies pie atbildīgajām ministrijām, akcentējot, ka 19 gadu laikā kopš profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtības izstrādes valstī ir ievērojami pieaugušas pakalpojumu izmaksas, nekustamā īpašuma nodoklis, energoresursu, tostarp apkures un ūdensapgādes, cenas, remonta izdevumi, kā arī profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo materiālu un inventāra iegādes izmaksas. Piemēram, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2026. gada augustā, salīdzinot ar 2007. gada oktobri, kopumā bija pieaugušas par 90,1 %, savukārt energoresursu cenas šajā laikposmā – par 161 %*. Tai pat laikā dati par audzēkņu uzņemšanu profesionālās izglītības iestādēs 2026./2027. mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs aizpildīti 82 % no plānotajām uzņemšanas vietām, savukārt Kultūras ministrijas padotībā esošajās iestādēs – 91 %. Šīs statistikas kontekstā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicināja Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju kopīgi ar profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem un sociālajiem partneriem rast risinājumu, lai finansējumu, kas paredzēts plānotajām, bet neaizpildītajām uzņemšanas vietām, novirzītu profesionālās izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai un profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansējuma palielināšanai.