Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas, kā arī informējusi sociālos partnerus, informējot, ka finansējuma modeļa “Programma skolā” ieviešanai bija nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tos virzot pieņemšanai, nav ņēmusi vērā būtiskus sociālā partnera iebildumus.
LIZDA norāda, ka konceptuāli esam atbalstījuši nepieciešamību pedagogu darba samaksas modeļa maiņai, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmēja negatīvi daudzu pedagogu darba slodzi un samaksu finansēšanas sistēmas “nauda seko skolēnam” ietvaros. LIZDA uzskata, ka finansēšanas modeļa maiņas ietvaros būs daudz ieguvumi. LIZDA piekrīt, ka finansējuma modeļa “Programma skolā” ieviešanai bija nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tos virzot pieņemšanai, nav ņēmusi vērā būtiskus sociālā partnera iebildumus.
Par Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 204 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (TAP 26-TA-193) norādām, ka:
- atkārtoti lūdzam pārskatīt un 3.pielikuma norādītajā DEGURBA 3.grupā 10.-12.kl. posmā noteikt izglītojamo skaitu 90. Uzskatām, ka DEGURBA 3.grupā (mazpilsētas) iekļauto pašvaldību izglītības iestādēm nav samērīgi noteikt tādu pašu kvantitatīvo rādītāju (120 izglītojamie) kā Rīgas, Pierīgas un valstspilsētu (blīvi apdzīvotas teritorijas) pašvaldību izglītības iestādēm. Arī anotācijā ir noteikts, ka “Administratīvi teritoriālajām vienībām tiek noteikts urbanizācijas līmenis, kas tiek izmantots kā pamats diferencētai pieejai izglītojamo skaita noteikšanā klašu grupās – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks optimālais izglītojamo skaits klasē”, taču minētajā gadījumā tas netiek ievērots;
- atkārtoti lūdzam pārskatīt 8., 17. un 18.punktā noteiktos termiņus un salāgot šos datumus ar noteikumiem par aprēķina un sadales kārtību, nosakot, ka IZM izglītības iestādes atbilstību kvantitatīvajiem rādītājiem nosaka uz 30.jūniju, un precizē uz 1.septembri;
- uzskatām, ka 14.punkts attiecībā uz DEGURBA 4.-7.grupu ir pretrunā ar 3.pielikumu. Norādām, ka 3.1.apakšpunktā minētajām izglītības iestādēm (1.-7.grupa) noteikts, ka katrā klašu grupā jābūt vismaz 45 izglītojamiem, lai nodrošinātu valsts finansējumu 100 % apmērā, bet 3.pielikumā kvantitatīvie rādītāji 4.-7.grupai 1.-3.klašu un 4.-6.klašu grupās ir noteikts 30 izglītojamie, 6.-7.grupā arī 7-9.klašu grupā – 30 izglītojamiem. Lūdzam precizēt 14.punktu, atbilstoši 3.pielikumam;
- lūdzam precizēt 23.punktu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja, neizdalot pakāpenisku regulējuma ieviešanu tikai privātajām izglītības iestādēm.
- vēršam uzmanību, ka nepieciešams pārskatīt izglītojamo skaita prasības Latgales reģionā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un drošības draudu faktora ietekmi uz iedzīvotāju migrāciju, skolas izvēli;
Par Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (TAP 24-TA-164) norādām, ka:
- pārskatīt noteikumu 4.punktā noteiktos termiņus un salāgot šos datumus ar noteikumiem par kritērijiem un kārtību, nosakot, ka IZM izvērtē izglītības iestādes atbilstību minētajām prasībām un atzīmē Valsts izglītības informācijas sistēmā līdz kārtējā gada 30.jūnijam, izglītības iestādes to precizē uz 1.septembri;
- lūdzam mainīt 20.punktā noteikto normu par finansējumu atbalsta personālam, un /2027.mācību gadā to nodrošināt pilnā apmērā vai izstrādāt grafiku, kas paredzētu 100% finansējuma nodrošināšanu;
- lūdz sniegt skaidrojumu un aprēķinus izglītības iestāžu līmenī, lai mums kā sadarbības partnerim būtu saprotams 21.punktā noteiktais vienotais papildu finansējuma īpatsvara apmērs, cik lielā apmērā un kādām izglītības iestādēm ir iespējams finansējuma nodrošinājums mazākā apmērā nekā līdz šim;
- nepieciešams novērst situāciju, ka samazinās administrācijas atalgojuma fonds;
- ņemot vērā, ka nav bijusi vienošanās par pāreju visiem pedagogiem (t.sk. atbalsta personālam) uz 40 stundu darba slodzi nedēļā, kā arī no IZM puses nav sniegts skaidrojums nozarei, kā šī pāreja tiks īstenota, lūdzam veikt pārrēķinu atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 3.pielikumā noteiktajām pedagogu darba slodzēm un mēneša darba algas likmēm augstākminēto noteikumu 2.pielikumā “Skolotāju slodžu skaits un zemākās mēneša darba algas likmes palielinājums darba samaksas diferenciācijai”, 3.pielikumā “Izglītojamo skaits atbalsta personāla slodžu skaita aprēķinam” visās trīs tabulās, kā arī izslēgt no anotācijas rindkopu “Ar 2026. gada 1. septembri pedagogu darba laiks tiek pielīdzināts vispārējam normālajam darba laikam – 40 stundām nedēļā, līdz ar to tiek precizēts gan skolotāju likmju aprēķins, gan atbalsta personāla aprēķinā izmantotā skolēnu skaita proporcija uz vienu atbalsta personāla slodzi. Kā rezultātā ir atšķirības no sākotnēji atspoguļotām skolotāju slodzēm un atbalsta personāla informatīvā ziņojumā “Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā”;
- lūdzam 3.pielikuma 1.tabulā “Izglītojamo skaits vispārējās izglītības programmās (izņemot tālmācības izglītības programmas) atbalsta personāla slodžu skaita aprēķinam” noteikt, ka izglītojamo skaits uz vienu speciālo pedagogu ir 600 izglītojamie, ņemot vērā, ka izglītības iestādēs ir gan izglītojamie, kuri integrēti vispārējās izglītības programmas klasēs un viņiem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, gan arī izglītojamie, kuriem ir konstatētas speciālās vajadzības un nepieciešams atbalsts, atbilstoši speciālistu ieteikumiem;
- lūdzam precizēt 3.pielikuma 2.tabulu “Izglītojamo skaits speciālās izglītības programmās iekļaujoši vispārizglītojošās klasēs atbalsta personāla slodžu skaita aprēķinam” un 3.tabulu “Izglītojamo skaits speciālās izglītības programmās vispārizglītojošo iestāžu speciālās izglītības klasēs atbalsta personāla slodžu skaita aprēķinam”, paredzot pedagoga palīgu arī izglītojamiem ar redzes traucējumiem un valodas traucējumiem, ņemot vērā, ka šobrīd saskaņošanā ir Ministru kabineta noteikumu projekts “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” (TAP 25-TA-2683), kur šāda norma ir iekļauta. Atbilstoši veikt finanšu apjoma pārrēķinu atbalsta personālam modelī “Programma skolā”.
Ņemot vērā augstāk minēto, LIZDA aicina steidzami pārskatīt Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 204 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (TAP 26-TA-193) un Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 205 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (TAP 24-TA-164) noteiktos kritērijus un kārtību, nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus, atbilstoši veicot pārrēķinu, ņemot vērā, ka finansēšanas modelis “Programma skolā” stājas spēkā 2026.gada 1.septembrī.
Nozares darbiniekiem, darba devējiem, izglītības iestāžu dibinātājiem ir jāsaņem korekta un savlaicīga informācija, lai var atbilstoši risināt skolu tīkla un personālpolitikas plānošanas jautājumus. Ir svarīgi, lai pedagogu darba samaksas finansējuma modeļa maiņa tiktu ieviesta ar atbilstošiem finanšu resursiem, novērstiem riskiem, rastiem kompromisiem, jo nozarē ir būtiska nodarbinātības stabilitāte un ļoti būtiski stiprināt uzticēšanos politikas veidotājiem, jaunu reformu ieviešanai. Pozitīva pieredze pārmaiņu ieviešanā ietekmē nozares cilvēku labbūtību un nozares attīstību ilgtermiņā.