2019. gada 16. aprīļa Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rosinājuma tika nolemts precizēt Valdības rīcības plāna 127.1. punktu, nosakot, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas grafika izpilde tiks nodrošināta sākot ar 2019. gada 1. septembri. Sēdē tika nolemts, ka mēneša laikā (līdz š.g. 16. maijam) jāveic nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi, lai realizētu grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.
Ņemot vērā, ka līdz 2019. gada 16. maijam netika veikti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” LIZDA rosināja sasaukt NTSP ārkārtas sēdi.
Uz NTSP sēdes sasaukšanu LBAS un LIZDA vairs neuzstāja, jo 2019. gada 23. maijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi MK noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas paredz pedagogu darba samaksas zemāko mēneša darba algas likmi paaugstināt no 710 euro uz 750 euro no 2019. gada 1. septembra. LIZDA 2019. gada 6. jūnijā iesniedza atzinumu par šiem ministru kabineta noteikumiem.
Ņemot vērā, ka 2019. gadā 7. jūnijā publiskajā telpā tika izplatīta ziņa, ka valsts nozīmes izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Finanšu ministrija pagaidām nesaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto normatīvā akta projektu par pedagogu algu celšanu 2019. gada 10. jūnijā LBAS un LIZDA nosūtīja vēstuli, kurā atkārtoti aicina sasaukt NTSP sēdi, kurā izskatīt jautājumu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.
Vēršam uzmanību, ka pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpilde no 2019. gada 1. septembra apliecināta:
– 2019. gada 3. aprīļa Saeimas plenārsēdē, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam” (apliecināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece);
– 2019. gada 12. aprīļa LIZDA rīkotajā tikšanās ar politikas veidotājiem un sabiedrības pārstāvjiem (apliecināja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens un IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece);
– 2019. gada 5. jūnija Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, LNT raidījumā “900 sekundes” un intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” (apliecināja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska).
LIZDA norāda uz virkni reformām, kuras jau ir īstenotas vai atrodas procesā:
– turpinās vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana atbilstoši plānotajai administratīvi teritoriālajai reformai;
– jaunas, uz kompetencēm balstītas mācību programmas pirmsskolās tiks īstenotas no 2019./2020. mācību gada, bet pamatskolas un vidusskolas izglītībā – pakāpeniski laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam. Ir apstiprinātas Pirmsskolas izglītības vadlīnijas, Pamatizglītības standarts un izstrādāts projekts Vidējās izglītības standartam;
– izstrādāti jauni MK noteikumi vidusskolām, nosakot to kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kas stāsies spēkā 2020. gadā, lai saņemtu valsts finansējumu;
– būtiski paātrinājies profesionālās izglītības un apmācības reformu temps: līdz 2018. gada beigām tikaatjaunināta lielākā daļa profesiju standartu (230 no242 standartiem). Pakāpeniski tiek ieviestas modulārās profesionālās izglītības programmas un izvērsta mācīšanās darbavietā. Tiek īstenoti plāni par visaptverošas prasmju stratēģijas izstrādi;
– par pabeigtu var uzskatīt internātskolu reformu, samazinot internātskolu skaitu no 15 (2016./2017.mācību gadā) līdz 7 (2018./2019.mācību gadā). Šobrīd notiek diskusija par atlikušo internātskolu reorganizēšanu;
– nozīmīgās reformas tiek īstenotas iekļaujošās izglītības jomā: no 2020. gada 1.septembra tiks uzsākta četru speciālo izglītības programmu īstenošana vispārējās izglītības iestādēs; IZM veidotā starpinstitucionālā darba grupa irizstrādājusi priekšlikumus jauniem MK noteikumiem par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām, kuri jāapstiprina ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.septembrim;
– sešās augtākās izglītības iestādēs tiek pilnveidotas pedagoģijas programmas;
– ir sākusies pakāpeniska pāreja līdz 2021. gadam uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu.
LIZDA uzskata, ka iepriekšminētie pasākumi izglītības reformu īstenošanai pierāda, ka izglītības process tiek strauji efektivizēts un tās ir definējamas kā valsts nozīmes reformas.
Pamatojoties uz iepriekšminēto, LIZDA lūdza jautājumu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra, izskatīt NTSP sēdes ietvaros.