Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēstulē Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājam I. Dūrītim atkārtoti vērsa uzmanību, ka valsts budžetā nepieciešamspalielināt zinātnes finansējumu atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33. pantā noteiktajam: “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta”.
Saistībā ar zinātnes bāzes finansējuma pilna apjoma nenodrošināšanu, zinātnē nodarbinātie gan augstskolās, gan zinātniskajos institūtos ilgstoši nesaņem adekvātu atalgojumu. LIZDA vērsa uzmanību, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, vidējā bruto darba algas 2019. gada 1. ceturksnī sasniedz 1036 eiro. Tai pašā laikā LIZDA biedru rindās ir zinātnes darbinieki, kuru mēneša darba samaksa strādājot pilna laika slodzi, ir minimālās algas apmērā, vai vēl mazāka. Neadekvāti zemā atalgojuma problemātika atspoguļojas arī publiskajā telpā, izsludinot akadēmisko un zinātnisko amatu konkursus. Piemēram, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) 2019. gadā izsludinātajā konkursā uz akadēmisko amatu vietām, pētnieka amata darba samaksa norādīta – sākot no 430 EUR mēnesī (bruto), bet zinātniskā asistenta darba samaksa – sākot no 355 EUR mēnesī (bruto) (http://lulfmi.lv/LU-LFMI-konkurss-uz-akademisko-amatu-vietam). Šāda situācija grauj zinātnieku profesijas prestižu, ierobežo jauno doktorantu piesaisti zinātnei.
Neadekvāti zemo atalgojumu veicina arī zinātnieku sadrumstalotās un nepilnīgās darba slodzes – tikai 20% zinātnieku strādā pilnu slodzi zinātnē, vidējais zinātnieks nodarbināts 0,4 slodzē (IZM, Par finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, 2018). Zinātniskajos institūtos raksturīga situācija, ka samazinot zinātnē nodarbināto darba slodzi, veicamo pienākumu apjoms zinātnē nodarbinātajiem nesamazinās.
LIZDA uzskata, ka neadekvāti zemais atalgojums zinātnē nodarbinātajiem ir necieņas apliecinājums profesionāļiem, kuru zināšanas un pieredze balstīta gadiem ilgās studijās un pētniecībā, un, kuru ieguldījums ir stratēģiski svarīgs gan Latvijas cilvēkresursu, gan ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. LIZDA uzsver nepieciešamību pildīt likuma normu par valsts finansējuma nodrošinājumu, lai zinātnē nodarbinātie saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu. Uzskatām, ka papildus risks zinātnē nodarbināto atalgojumam ir ES struktūrfondu finansējuma noslēgums 2020. gadā, kas Latvijas pētniecību pakļaus kārtējam krīzes un lejupslīdes riskam.
LIZDA vēstulē lūdza jautājumu par valsts zinātnes finansējuma palielināšanu, īpaši uzsverot nepieciešamību palielināt zinātnē nodarbināto atalgojumu, izskatīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē. Tāpat vēstulē lūdzām rast iespēju LIZDA sniegt ziņojumu par zinātnieku atalgojuma problēmām praksē komisijas sēdē.