Valdībā iecerēts skatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālo ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modelī. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ja valsts atteiksies no pedagogu studiju kredītu dzēšanas, samazināsies to jauniešu skaits, kuri izvēlēsies savu nākotni saistīt ar pedagoga profesiju.
LIZDA atbalsta tādu studiju kreditēšanas modeli, kurš padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, atceļot prasību par papildu galvotāju vai nodrošinājumu, kā arī atvieglotu administratīvās procedūras dažādos kreditēšanas procesa posmos. Tāpat LIZDA iestājas par to, lai tiktu nodrošinātas iespējas kredīta dzēšanai par darbu izglītības iestādēs pēc studiju beigšanas, un bērna piedzimšanas gadījumos. LIZDA uzskata, ka jaunajam kreditēšanas modelim jākļūst par vienu no mehānismiem, lai motivētu jauniešus studēt pedagoģiju, un kļūt par pedagogu.
“Nepietiekamā atalgojuma dēļ strauji samazinās pedagoga profesijas prestižs sabiedrībā, jaunieši aizvien mazāk izvēlās studēt pedagoģiju, un skolās trūkst skolotāju. Valsts atteikšanās dzēst mācībspēku studiju kredītus vēl vairāk samazinātu jauniešu vēlmi apgūt pedagoģiju,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
IZM dati, kas prezentēti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 14.05.2019. apliecina, ka, atbilstoši pašvaldību aptaujai, 2018. gada 1. septembrī valstī kopumā bija 504 pedagogu vakances.