Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA pedagogu aptaujas par attālināto mācību procesu pirmie rezultāti

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) noslēgusi pedagogu elektronisko aptauju par attālināto mācību procesu un pedagogu priekšlikumiem attālinātā mācību procesa uzlabošanā.

Pirmie rezultāti liecina, ka, strādājot ar izglītojamajiem attālināti ir pieaudzis pedagogu darba apjoms. Atgriezeniskā saikne ar skolēniem ir laba, jo vairums pedagogu norādīja, ka ir izdevies atrast vienotus komunikācijas kanālus. Tomēr vairākums aptaujāto akcentē, ka vēl nav izdevies atrast attālinātam mācību procesam vispiemērotākos digitālos rīkus. Veiksmīgām attālinātām mācībām traucē arī tas, ka daļai izglītojamo nav piemērots tehniskais aprīkojums un dzīvesvietā ir lēns internets. Atšķirīga ir pedagogu  pieredze komunikācijā ar skolēnu vecākiem. Nereti ir gadījumi, kad vecāki vispār neiesaistās, bieži pedagogi norādīja uz pārlieku lielu vecāku iesaisti vēlās vakara stundās. Daļa aptaujāto pedagogu atzina, ka viņu digitālās prasmes ir nepietiekošas un cenšas tās uzlabot. Daļa pedagogu nav informēti, vai viņu atalgojums saglabāsies iepriekšējā apmērā.

LIZDA pedagogu aptaujas galvenie rezultāti:

 

  • 72% aptaujāto pedagogu norādīja, ka viņu izglītības iestādē apzināti un tiek izmantoti vienoti komunikācijas kanāli ar izglītojamajiem;
  • 40% pilnībā piekrīt, ka ir izdevies izvēlēties mācību procesam vispiemērotākos digitālos rīkus;
  • 29% pedagogu pilnīgi piekrīt, ka viņiem ir pietiekamas digitālās prasmes attālinātā mācību procesa kvalitatīvai nodrošināšanai, bet vēl 57% drīzāk piekrīt tam;
  • 95% aptaujāto pedagogu norādīja, ka mācīšana attālināti aizņem vairāk laika nekā mācību process klātienē;
  • 24% uzskata, ka ir pasliktinājušies darba apstākļi organizējot attālinātās mācības salīdzinājumā ar pedagoģisko darbu klātienē;
  • 15% pedagogu nezina vai viņam tiek nodrošināta līdzšinējā mēneša darba samaksa;
  • 95% pilnīgi un drīzāk piekrīt, ka saņem atgriezenisko saikni par izglītojamā mācīšanās rezultātiem;
  • daudzi pedagogi minēja, ka nesaņem atgriezenisko saikni no vecākiem un praktiski tikpat minēja – pārlieku lielu vecāku iesaisti un komunicēšanu ar skolotāju, it īpaši vēlās vakara stundās;

 

 

  • pedagogiem ir papildus izmaksas, jo mācību procesā pedagogi visbiežāk izmantoto interneta (96%) un telefona (90%) pieslēgumu, ko apmaksā no saviem privātajiem līdzekļiem.
  • 30% audzēkņu ir nepietiekami nodrošināti ar atbilstošu interneta pieslēguma ātrumu, 33% nav piemērots tehniskais aprīkojums.

Ja COVID 19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ attālinātās mācības nolems turpināt LIZDA pedagogu aptaujā izteikti šādi priekšlikumi: 

  1. Pedagogiem nepieciešams piešķirt darba vietas portatīvos datorus un nepieciešamo programmatūru.
  2. Jānodrošina izdevumu kompensācija vai atlaides par attālinātā mācību procesa nodrošināšanai izmantoto interneta, telefona pieslēgumu un elektrību. Finansējums licencēm, pieejas kodiem digitālajiem mācību materiāliem pedagogiem un izglītojamajiem.
  3. Nepieciešama vēl papildus digitālo prasmju pilnveide, IT speciālista konsultācijas, atbalsts digitālo rīku, platformu izvēlei un datortehnikas remontam.
  4. Jānodrošina pedagogu darba laika robežu noteikšana un to ievērošana no izglītojamo un vecāku puses. Būtu vēlams vēl lielāks psiholoģiskais atbalsts pedagogiem no administrācijas, kā arī psihologa konsultācijas pārslodzes gadījumā.
  5. Nepieciešams dot stingras garantijas, ka noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz 2020.gada 31.augustam.
  6. Jānodrošina interneta pieslēgums ar augstu un nemainīgu pārraides ātrumu pedagogiem un izglītojamajiem.
  7. Jāpiedāvā mūsdienīgi interaktīvie, digitālie mācību materiāli, tostarp dažādas simulācijas aplikācijas, lai maksimāli pietuvinātu mācību procesu praktiskai darbībai profesionālajā izglītībā.

“Pedagogi ir vairāk jāatbalsta. Paldies visiem pedagogiem, skolēniem un vecākiem. Kopumā visi tiekam gana labi galā ar attālinātajām mācībām. Priekšlikumus nosūtīsim IZM un pašvaldībām. Nav pieļaujams, ka ārkārtas situācijā, kad pedagogs strādā vairāk, izmanto privātās tehnoloģijas, cenšas atrast balansu starp savu darbu, savu ģimeni, ņem vērā skolēnu ģimenes iespējas, tad no valsts puses būtu jākompensē izdevumi, kas kļuvuši ievērojami lielāki pedagogiem darba pienākumu pildīšanas ietvaros. Daudzām izdevumu pozīcijām valdība atrod naudu, lai atrod arī pedagogiem,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA organizētā aptauja par attālināto mācību procesu ilga no 2020.gada 27. marta līdz 1. aprīlim. Kopumā aptaujā piedalījās 4871 sākumskolas, vispārējās, profesionālās izglītības un augstskolu pedagogi.