Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ar vēstuli vērsusies pie Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita, uzsverot, ka iebilst pret likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā (1036/Lp13), kas tika izskatīts un guva apstiprinošu balsojumu Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija ārkārtas sesijas sēdē. Šie grozījumi Izglītības likumā paredz pašvaldībām pienākumu finansēt privātās izglītības iestādes. LIZDA norāda, ka prioritātei jābūt nozarē strādājošo profesionālās dzīves kvalitātei, īpaši ierobežota finansējuma laikā, nevis privātskolu lielākam atbalstam. Līdz ar to LIZDA atbalsta Latvijas Pašvaldību savienības prasību un aicina neizsludināt likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā (1036/Lp13), kas paredz pašvaldībām pienākumu finansēt arī privātās izglītības iestādes.
LIZDA uzskata, ka šādi grozījumi nav pieļaujami situācijā, kad nav pietiekams finansējums pedagogu algām – pirmsskolu izglītības pedagogiem, skolotāju palīgiem un citiem tehniskajiem darbiniekiem. Ne visas pašvaldības spēj nodrošināt pedagogiem veselības apdrošināšanas polises un citas sociālās garantijas. Uz doto brīdi 16 pašvaldībās – Alūksnes, Balvu, Dobeles, Krāslavas, Ludzas, Līvānu, Madonas, Preiļu, Saldus, Siguldas Talsu, Valkas, Varakļānu, Ventspils novados, kā arī Rēzeknes valstspilsētā un Rēzeknes novadā – netiek nodrošinātas veselības apdrošināšanas polises pedagogiem.
LIZDA norāda, ka Izglītības likuma 52.panta par pedagogu tiesībām spēkā esošā redakcija pieļauj izglītības iestādes dibinātājam iespēju izvērtēt un lemt par attiecīgiem izdevumiem:
- Pedagogam ir tiesības:
(11) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādes, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, no izglītības iestādes dibinātāja un šā likuma 59. panta ceturtajā daļā minētajiem finanšu līdzekļiem var noteikt pedagogam šādu papildu atlīdzību:
1) pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas reizi kalendārajā gadā par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam;
2) veselības apdrošināšanu. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt pusi no normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā apmēra. Ja apdrošināšanas prēmija pārsniedz minēto apmēru, pedagogs sedz prēmijas starpību.
Savukārt grozījumi Izglītības likumā privātskolām šādus nosacījumus neparedz. Uzskatām, ja grozījumos Izglītības likumā par privātskolu finansēšanu būtu nosacījums, kas ietver iespēju “var”, tas būtu korekti, jo ļautu pašvaldībām izvērtēt savas iespējas atļauties šādus izdevumus.
Vēršam uzmanību arī uz Izglītības likuma 29.pantu par izglītības iestādes dibinātāja kompetenci, kas paredz izglītības iestādes dibinātāja pienākumus. Tas nosaka, ka:
Izglītības iestādes dibinātājs
- nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus, pārrauga normatīvo aktu ievērošanu, veido iekļaujošu vidi un atbild par izglītības kvalitāti;.
Tas nozīmē, ka starp spēkā esošo Izglītības likuma 29.pantu un likumprojekta grozījumos paredzēto pastāv pretruna.