2019. gada 13. maija vēlā pēcpusdienā Latvijas Republikas Ministru kabineta 2019. gada 14. maija sēdes darba kārtība tika papildināta ar jautājumu par informatīvo ziņojumu “Par skolu tīkla sakārtošanu”.Ņemot vērā, ka ar informatīvo ziņojumu nav bijusi iespēja iepazīties sociālajiem partneriem un sniegt savu viedokli, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2019. gada 14. maija rītā nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam A. K. Kariņam un Izglītības un zinātnes ministrei I. Šuplinskai , lūdzot atlikt informatīvā ziņojuma “Par skolu tīkla sakārtošanu” izskatīšanu Ministru kabineta sēdē vismaz par vienu nedēļu. 2019. gada 20. marta izglītības un zinātnes darbinieku piketa pārrunu laikā valdības un parlamenta pārstāvji piedāvāja sadarboties iepriekšminētā jautājuma risināšanā.
Šāds pēdējā brīdī iesniegts papildinājums Ministru kabineta sēdes darba kārtībai pierāda – ja ir politiskā griba, tad viss ir iespējams!
Secinām, ka arī šādā pašā steidzamības kārtā ir iespējams virzīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kas šobrīd būtu primāri, lai pedagogi pirms mācību gada beigām zinātu, kāda zemākā mēneša darba algas likme viņus sagaida uzsākot jauno 2019./20. mācību gadu. Tieši šī iemesla dēļ 2019. gada 20. martā tika organizēts izglītības un zinātnes darbinieku pikets pie LR Saeimas, pieprasot pildīt spēkā esošos normatīvos aktus, palielināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no jaunā mācību gada par 40 EUR (no 710 EUR uz 750 EUR).
Tāpat arī 2019. gada 16. aprīļa Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika nolemts, ka mēneša laikā jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos (2016. gada 5. jūlijā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi), lai realizētu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.
LIZDA pauž nožēlu, ka valdības pārstāvji līdz šim nav raduši iespēju veikt grozījumus iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos, bet informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu” tiek izskatīts steidzamības kārtā.
Šāda valdības attieksme un darba stils neliecina par profesionālu sociālo dialogu.