Divu dienu laikā esam savākuši nepieciešamo balsu skaitu, lai iniciatīva tiktu vērtēta parlamentā. Turpinām parakstīties! Atgādinām: iniciatīvu var parakstīt ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzi 16 gadu vecumu. Katra iniciatīva, kas atbilst ManaBalss.lv kvalitātes kritērijiem un platformā savāc vismaz 10 000 pilsoņu parakstus, nonāks Saeimā.
VALDĪBAS ATKĀPŠANĀS STREIKA VIENOŠANĀS NEIZPILDES GADĪJUMĀ
Iniciatīvas mērķis ir panākt valdības pārstāvju atbildību, ja netiek izpildīta panāktā streika vienošanās. Streika pieteikuma gadījumā tiek izvirzītas noteiktas prasības, par ko tiek informētas attiecīgās kolektīvā strīda risināšanā iesaistītās institūcijas. Normatīvais akts – Streiku likums – nosaka, ka pusēm ir jācenšas panākt kompromisi un izlīgums, kas juridiski ir jāapstiprina. Pamatojoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) praktisko pieredzi, ir izveidojusies situācija, kurā tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi, un Ministru kabinets sēdē vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos (skat. https://tapportals.mk.gov.lv.). Diemžēl radās precedents, ka netika izpildīta visa streika vienošanās, un šādos gadījumos Ministru kabineta pārstāvjiem nav paredzēta atbildība. Lai veicinātu amatpersonu atbildību un nedevalvētu kolektīvā interešu strīdu būtību un streika vienošanās izpildi, mēs aicinām veikt grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzētu valdības atkāpšanos, ja valdība neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu. Svarīga ir objektivitāte par streika vienošanās izpildi, tāpēc LR Saeima varētu būt tā institūcija, kuras kompetencē ir noteikt, vai ir izpildīta visa streika vienošanās. Divdesmit deviņu gadu laikā LIZDA ir rīkojusi 32 protesta akcijas, tai skaitā streikus, lai panāktu spēkā esošu tiesību aktu ievērošanu no amatpersonu puses. Protesti tiek izmantoti kā galējais līdzeklis, lai panāktu nozares darbinieku interešu un tiesību ievērošanu. LIZDA ir konstatējusi, ka izglītības un zinātnes nozarē netiek ievēroti desmit (!) tiesību akti, tajā skaitā Ministru kabineta lēmums par streika vienošanos. Analizējot tiesību aktus, mēs konstatējam, ka nav precīza regulējuma tieši par amatpersonas atsaukšanas iespējām no amata šādos gadījumos. INICIATĪVA IR VĒRSTA UZ TO, LAI PANĀKTU AMATPERSONU SKAIDRU ATBILDĪBU, KAD NETIEK PILDĪTA STREIKA VIENOŠANĀS. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nosaka, ka valsts pārvalde, tajā skaitā valdība, ir pakļauta likumam un tiesībām, kā arī nosaka pienākumu ievērot tiesību principus, tajā skaitā labas pārvaldības principu, kas sevī ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonu tiesības un tiesiskās intereses. Vēršam uzmanību, ka Latvijā ir augsta neuzticēšanās politiķiem un augstākajām valsts amatpersonām, ko apliecina SKDS 2023.gadā publicētās aptaujas rezultāti: “Latvijas sabiedrības uzticēšanās amatpersonām ir zemā līmenī, un būtiski uzlabojumi nav vērojami. (..) 28% iedzīvotāju netic nevienam amatpersonu vārdam, bet 40% drīzāk netic (kopā 68% neticīgo). 2% pilnībā tic amatpersonu teiktajam, bet 24% drīzāk tic (kopā 26% ticīgo).”
Tāpēc aicinām veikt grozījumus “Ministru kabineta iekārtas likuma” 19. pantā, kas nosaka Ministru kabineta un Ministru prezidenta atkāpšanās gadījumus. Papildināt likumu ar jaunu valdības atkāpšanās nosacījumu – Ministru kabinets atkāpjas, ja neizpilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu. Papildus būtu jāveic grozījumi Saeimas kartības rullī, kas noteiktu kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi. Amatu zaudēšana būtu noteikta Ministru kabineta iekārtas likumā kā obligāta, nevis iespējama, kad LR Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Palielinot amatpersonu atbildību par spēkā esoša tiesību akta – MK apstiprinātas streika vienošanās – izpildi, tiks mazināts tiesiskais nihilisms, veicināta uzticēšanos politiķiem, mazināta plaisu starp vēlētājiem un politisko varu, veicināti labas pārvaldības principi, stiprināts tiesiskums un demokrātiskas valsts pamatvērtības, kā arī veicināta pilsoniskā līdzdalība.