Gaidot 15. Saeimas vēlēsanas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība slēdz Vienošanās protokolus ar partijām, kas kandidē vēlēšanās un ir gatavas ciešai sadarbībai nākamajā darba cēlienā. Vienošanās būs spēkā uz Latvijas Republikas 15. Saeimas darbības laiku un to jau ir parakstījuši vairāki politiskie spēki, tostarp arī Jaunā vienotība.
Politisko partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA tās pārstāves Daces Melbārdes personā, un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vienojas par sadarbību un atbalstu izglītības un zinātnes jautājumu risināšanā.
Parakstot vienošanos, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra: “Patiesā, profesionālā sociālajā dialogā ir kopīgi panākumi, tiek rasti kompromisi un savu reizi partneri paliek katrs pie sava viedokļa. Tieši tādēļ vēl pirms vēlēšanām LIZDA ar partijām slēdz vienošanās protokolus, kuros definējam kopīgu redzējumu par risināmajām problēmām un kurā partijas apņemas uzlabojumus nozarei solīt ne tikai uz papīra, bet arī ar reāliem darbiem.”
Savukārt Dace Melbārde pauda, ka skolām vajadzīgs prognozējams finansējums, pedagogiem – taisnīgs atalgojums un vairāk laika darbam ar bērniem. “Parakstītā vienošanās aptver konkrētus darbus, sākot ar pedagogu darba samaksas pieaugumu un beidzot ar atbalstu skolās. Pārmaiņas izglītībā jāveido kopā ar cilvēkiem, kuri tās īstenos,” sacīja D. Melbārde.
Parakstot Vienošanās protokolu, puses uzskata, ka:
-
- katram bērnam, jaunietim un pieaugušam jānodrošina kvalitatīva, pieejama un iekļaujoša izglītība visās pakāpēs, kas ir stabils pamats un veicinošs faktors mūžizglītības ieguvei, profesionālajai pilnveidei, aktīvai pilsoniskajai līdzdalībai un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai;
- izglītībā un zinātnē ir svarīgi īstenot jēgpilnas, ar atbilstošiem resursiem nodrošinātas un pārdomātas reformas, ne tikai paredzot īstermiņa ieguvumus, bet pārmaiņas balstot zinātniski un ekonomiski pamatotās ilgtermiņa darba tirgus prognozēs un atziņās, kas sekmētu valsts ilgtspējīgu attīstību;
- darba samaksas sakārtošana izglītībā un zinātnē no valsts un pašvaldību budžeta jārisina konsekventi, lai vienādas izglītības un profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbiniekiem būtu nodrošināts līdzvērtīgs un profesijai atbilstošs atalgojums;
- liela nozīme ir valsts, pašvaldību un sociālo partneru sadarbībai un to ietekmei uz pieņemto lēmumu kvalitāti izglītības, zinātnes, sporta un jaunatnes politikas veidošanā.
Puses vienojas par šādu mērķu sasniegšanu 15. Saeimas pilnvaru laikā:
Izglītības jomā:
- izglītības un zinātnes nozari Valdības deklarācijā noteikt par vienu no Valdības darba prioritātēm;
- nodrošināt 2025.gada 22.decembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 899 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim” izpildi, kas paredz pedagogu zemākās darba samaksas ikgadēju pieaugumu no 2027.gada 1. janvāra par 5,75%. Puses apņemas pārskatīt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku reizi gadā, lai sasniegtu un uzturētu rādītāju – pedagogu vidējā alga valstī ir ne mazāka kā 120% no valstī vidējās darba samaksas.
- ieviest finansēšanas modeli “Programma skolā” ar atbilstošu finansējumu, kā arī turpināt finansējuma modeļa maiņu citās izglītības pakāpēs un veidos;
- iespēju robežās turpināt balansēt pedagogu darba slodzi, nodrošinot kontaktstundu skaita samazināšanu visām pedagogu grupām;
- sadarbībā ar pašvaldībām pārskatīt pamatprincipus efektīva un ilgtspējīga pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla veidošanai un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu, tajā skaitā izvērtējot iespējas pakāpeniski pārņemt to finansēšanu no valsts budžeta;
- pieņemt grozījumus normatīvajos aktos, stiprinot pedagogu profesionālo autonomiju, tiesības brīvi izvēlēties mācību un pētniecības metodoloģiju, vienlaikus būtiski samazinot administratīvo un birokrātisko slogu;
- izstrādāt pedagogu karjeras izaugsmes modeli, nodrošinot tam atbilstošu finansējumu;
- pieņemt grozījumus normatīvajos aktos par vecāku atbildības palielināšanu, kas veicinātu vecāku atbildību par bērna izglītošanu un audzināšanu;
- nodrošināt atbalsta personāla (psihologu, logopēdu, speciālo pedagogu u.c.) pieejamību visās izglītības iestādēs;
- pārskatīt profesionālās ievirzes izglītības finansēšanas principus, ņemot vērā finansējuma mērķi un demogrāfijas un apdzīvotības tendences Latvijā, un turpināt meklēt iespējas profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksas palielināšanai;
- nodrošināt pedagogiem darba laikā bezmaksas kvalitatīvu profesionālo pilnveidi un piekļuvi mūsdienīgām tehnoloģijām, tostarp mākslīgā intelekta rīkiem;
- izvērtēt iespējas studiju kredītu dzēšanai pedagogiem, kuri turpina darbu nozarē;
- pārskatīt speciālās izglītības bāzes izmaksas un finansēšanas principus, un pakāpeniski nodrošināt atbilstošu finansējumu reālajām vajadzībām;
- izstrādāt vadlīnijas par pedagogu likmju minimumu uz noteiktu bērnu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī izvērtēt mēnešalgas grupas skolotāju palīgiem atbilstību;
Zinātnes jomā:
- tiekties uz pakāpenisku budžeta palielinājumu zinātnei līdz 1% no IKP un augstākajai izglītībai līdz 2% no IKP, tajā skaitā efektīvi piesaistot un izmantojot ES un citus starptautiskos finanšu instrumentus;
- izvērtēt iespējas noteikt minimālo darba samaksas likmi zinātnē nodarbinātajiem;
- censties nodrošināt stabilu, savlaicīgu bāzes finansējuma saņemšanu no valsts budžeta, kā arī risināt struktūrfondu pieejamības regularitātes problēmas;
- ieviest akadēmiskās karjeras modeli ar atbilstošu finansējumu, tajā skaitā plānojot ES finansējuma piesaisti;
Sociālā dialoga jomā:
- iekļaut LIZDA deleģētos pārstāvjus visās darba grupās par izglītības un zinātnes nozares darbinieku sociālajām un ekonomiskajām tiesībām;
- iesaistīt arodbiedrības Saeimas un NVO foruma organizēšanā;
- organizēt viedokļu saskaņošanas sanāksmes ar sociālajiem partneriem, izstrādājot likumus, Ministru kabineta noteikumus un to grozījumus;
- veicināt darbinieku pārstāvību sociāli ekonomisko un darba tiesību ievērošanai darba vietās, darba drošības garantēšanai, nelikt šķēršļus arodbiedrību veidošanai, darbībai un arodbiedrības uzticības personu izvirzīšanai;
- atbalstīt darba koplīgumu slēgšanu, atzīstot tiesības koplīguma noteikumus (piemēram, papildu atvaļinājuma dienas, veselības uzlabošanas dienas u.c.) attiecināt tikai uz arodbiedrības biedriem;
- atbalstīt arodbiedrību pārstāvjiem 72 darba stundu papildu atvaļinājuma piešķiršanu gadā, lai apmeklētu arodbiedrību sanāksmes un pildītu savus pienākumus, par šo laiku izmaksājot vidējo izpeļņu;
- atbalstīt, lai arodbiedrības biedriem tiek dota iespēja piedalīties arodbiedrību rīkotajos semināros, konferencēs, apmācībās un citos pasākumos, piešķirot 3 darba dienas gadā, par kurām tiek izmaksāta vidējā izpeļņa;
- apzināt sociālo partneru viedokli pirms strukturālo reformu (piemēram, skolu tīkla optimizācijas, izmaiņām izglītības saturā) veikšanas, iepriekš veicot visaptverošu datu analīzi un ietekmes izvērtējumu;
- sadarbībā ar sociālajiem partneriem sekot ES struktūrfondu projektu finansējuma lietderīgam un mērķtiecīgam izlietojumam;
- turpināt iespēju robežās paaugstināt neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamajiem un minimālo algu valstī, kā arī risināt jautājumu par sociālā atbalsta programmu pedagogiem;
- iekļaut arodbiedrības biedra naudu iedzīvotāju attaisnotajos izdevumos;
- sadarboties darba koplīgumu un vienošanos ar pilsētu un novadu pašvaldībām slēgšanā, kā arī nepieļaut sasniegto darba tiesisko attiecību un garantiju līmeņa pazemināšanu normatīvajos aktos;
- gadījumā, ja JAUNAI VIENOTĪBAI tiek uzticēta nozares politiskā atbildība un vadība valdībā, izvērtēt iespējas parakstīt ģenerālvienošanos starp Izglītības un zinātnes ministriju un LIZDA nacionālā līmenī.
- Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iepazīstina arodbiedrības biedrus ar panākto vienošanos.
- Politisko partiju apvienība JAUNĀ VIENOTĪBA informē savus pārstāvjus par panākto vienošanos un nosaka kontaktpersonu sadarbībai par vienošanās izpildi.
- Vienošanās ir spēkā uz Latvijas Republikas 15. Saeimas darbības laiku.