Es darīšu visu iespējamo, lai izglītības sistēmā visiem – pedagogiem un bērniem – dzīve un darbs kļūtu labāki,” tā šodien, pirmo reizi tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Padomi un biedriem, sacīja jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzrunājot ministri, akcentēja, ka arodbiedrības saime ir liela, tajā pārstāvētas visas izglītības pakāpes, tādēļ vajadzību ir daudz. “Katrs arodbiedrības biedrs gaida, lai pašķetinātu tieši viņam būtisku vienu vai otru jautājumu. Mūsu saimē ir 18 tūkstoši biedru un vajadzību ir ļoti daudz. Bet priekšplānā protams ir budžeta prioritārie jautājumi – algas grafiks, mācību līdzekļi un zinātnes nozares bāzes finansējums.”
Tikmēr ministre neslēpa, ka, ņemot vērā rudenī gaidāmās vēlēšanas, viņas darba plāns ir īss, konkrēts un neietver radikālas reformas. “Izglītības nozare pārāk labi zina, kā tas ir, kad visu laiku notiek kaut kādas reformas. Taču mans galvenais mērķis nav reformēt, bet ieviest sistēmā kopumā skaidrību un loģiku. Diemžēl, iepriekšējā valdība ir labi pastrādājusi ar 2026. gada budžetu, jo šis ir vēlēšanu gads, taču pilnībā aizmirstot par 2027. gadu. Jautājums- cik tā finanšu bedre, kas mums ir atstāta, būs liela. Kopumā es vienmēr esmu bijusi pedagogu pusē. Skatīsimies cauri visām izglītības pakāpēm, jo man ir svarīgi saprast, kas traucē strādāt, lai pedagogi varētu darīt savu primāro uzdevumu, t.i., pievērsties bērniem. Lielā prioritāte, protams, būs drošība. Darba organizēšana krīzes situācijās visās izglītības iestādēs, visā Latvijā, visās pakāpēs no pirmsskolas līdz augstskolām. Tāpat es vienmēr esmu teikusi, ka izglītības sistēmā birokrātija ir pārāk liela. Ir jādara viss, lai pedagogi vairāk var strādāt ar bērniem, mazāk – ar papīriem.”
Viens no jautājumiem, kas šobrīd ir uzmanības degpunktā, ir nepietiekamais finansējums mācību līdzekļu iegādei, kam ministre solīja rast risinājumu. Tāpat ministre izteica cerību, ka visas turpmākās valdības algu grafika jautājumos ievēros pēctecību un 2027.gada valsts budžetā tiks rasts finansējums (ap 56 miljoniem euro), lai realizētu solīto grafiku un lai no 1. janvāra pilnīgi visiem pedagogiem visās izglītības pakāpēs zemākā darba algas likme augtu par 5,75%.
Tiekoties ar ministri, daudz tika diskutēts tieši par atalgojuma sistēmu, algu grafiku no 2027. gada 1. janvāra, par 40 stundu darba slodzi nedēļā un par pedagogu tiesībām savlaicīgi uzzināt savu darba samaksu, ko viņš saņems jaunajā mācību gadā.
“Es esmu par to, ka skaidrībai parv atalgojumu jābūt pēc iespējas ātrāk,” klāstīja I. Indriksone. “Tas nav normāli, ja cilvēks atnāk 1. septembrī uz darbu un nezina, kāda viņam būs alga. Tas nav adekvāti. Sistēma klibo, bet visi viens uz otru rāda ar pirkstiem un noveļ vainu. Šobrīd sistēma ir ļoti sarežģīta. Tādēļ daudzi joprojām nezina cik, kurš un par ko saņems. Un arī 40 stundas nedēļā nav nekāds bieds. Skaidrība ir jāievieš un ir jābūt paļāvībai, ka neviens nevienam neko neatņems. Ja man šobrīd ir 36 darba stundas, nākotnē par to pašu algu nebūs jāstrādā 40 stundas. Nē. Tā nebūs,” pauda ministre.
Tikmēr LIZDA priekšsēdētāja I. Vanaga īpaši akcentēja zinātnes nozares finansējuma problēmas. “Zinātnieki šobrīd joprojām dzīvo “tehniskā budžeta” apstākļos. Tas ir nesamērīgi pret zinātniekiem, ka pus gadu zinātnieki spiesti dzīvot neziņā,” pauda I. Vanaga.
Tāpat ministrei tika izklāstīta akūtā situācija ar profesionālās izglītības izmaksām. “Mēs jūs ļoti lūdzam šī pusgada laikā novest procesu līdz finišam, lai beidzot profesionālajai izglītībai ir adekvāta, mūsdienu izmaksām atbilstošs bāzes finansējums. Mēs jau cik gadus netiekam galā ar šo problēmu. Izmaksas nav pārskatītas kopš 2007. gada,” situāciju raksturoja I. Vanaga.
I. Vanaga ar ministri daudz runāja arī par Darba likuma aizstāvību un 110.panta saglabāšanu, par ko parakstījās 11 tūkstošo LIZDA biedru. “Mūsu cilvēkiem 110.pants tiešām ir ļoti svarīgs,” akcentēja arodbiedrības vadītājai. “Tādēļ mēs lūgtu pret šo jautājumu izturēties atbildīgi.”
Skatīt mazāk