Aizvadītās nedēļas pēdējā darba dienā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas, uzskaitot virkni neprofesionālu neizdarību, nepieļaujamu lēmumu, neturētu solījumu nozares pārstāvjiem un pieprasot ministrei atkāpties no amata. LIZDA secina, ka izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai trūkst ieinteresētības un kompetences risināt izglītības un zinātnes nozares aktuālās problēmas, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes pastāvēšanu Latvijā, tādēļ LIZDA pieprasa ministrei uzņemties atbildību un līdz 2023. gada 3.jūlija darba dienas beigām atkāpties no amata.
Demisijas pieprasījums zināšanai nosūtīts arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Saeimas frakcijām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, Latvijas izglītības vadītāju asociācijai, Rektoru padomei u.c.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2023.gada 7.jūnija LIZDA Padomes sēdē, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārstāvji – parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš un ministres padomnieks Sergejs Ancupovs, tika pieņemts lēmums prasīt IZM, lai Ministru kabinetā līdz 2023.gada 30.jūnijam tiek pieņemti grozījumi visos noteikumos, kas nosaka finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, tādejādi nodrošinot finansējuma sadali atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem pa izglītības pakāpēm un, izglītības un zinātnes nozares darbinieku streika vienošanās izpildi. Ja grozījumi noteikumos līdz 2023.gada 30.jūnijam netiek pieņemti, tad LIZDA Padome lēma pieprasīt izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai uzņemties atbildību un līdz 2023.gada 3.jūlijam atkāpties no amata.
Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1) kopš pedagogu un izglītības darbinieku streika noslēguma (26.aprīļa) ir bijušas trīs sarakstes un četras tikšanās, ieskaitot 2023.gada 7.jūnija LIZDA Padomes sēdi, lai gūtu pārliecību par streika vienošanās izpildi, no IZM saņemto aprēķinu precizitāti un kvalitāti;
2) kopš pedagogu un izglītības darbinieku streika vairākkārtīgi ir mainījušies aprēķini un ar Ministru kabineta lēmumiem piešķirto finansējumu ir nepieciešams pārdalīt starp izglītības pakāpēm, lai nodrošinātu streika vienošanās izpildi, ko apstiprina IZM 2023.gada 20.maija vēstulē Nr.4-10e/23/1433 “Informācija par papildus nepieciešamā finansējum aprēķinu veikšanas metodi un secību”:
Kopējais pieejamais finansējums laika periodam 01.09.2023. 31.12.2023. tai skaitā Streika prasību izpildei Streika prasību izpildei kopā Mikro datu analīzes rezultāti* piešķirts ar MK lēmumiem Piešķirts no gada sākuma 13.12.2022. (22-TA-3449) Papildus piešķirts 4 mēnešiem 21.04.2023. (23-TA-474) Papildus piešķirts 4 mēnešiem 26.04.2023. (23-TA-1072) Aprēķinu rezultāts – papildu finansējums 4 mēnešiem t.sk. pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumam t.sk. pedagogu darba slodzes balansēšanai
3) pašvaldībām un izglītības iestāžu vadītājiem savlaicīgi jābūt informētiem par finansējuma apmēru, lai ir iespējams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos risināt personālpolitikas jautājumus,
4) IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš LIZDA Padomes sēdē apstiprināja, ka, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma sadalījumu streika prasību izpildei, ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, un ka iesniegt Ministru kabinetā noteikumu grozījumu projektu ir iespējams līdz 2023.gada 23.jūnijam.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē finansējuma sadali pedagogu darba samaksai, līdz 2023.gada 30. jūnijam nav izstrādāti, iesniegti un pieņemti Ministru kabinetā, kas neļauj gūt pārliecību par izglītības un zinātnes nozares darbinieku streika vienošanās izpildi.
LIZDA norāda, ka vēl viens streika prasību jautājums, par ko nav panākta vienošanās ar IZM, ir pedagogu darba slodzes balansēšana turpmākajos gados. MK 2016.gada 5.jūlija noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” ir noteikts pedagogu slodžu balansēšanas pirmais solis no 2023.gada 1.septembra, bet nav vienošanās par nākamajiem slodžu balansēšanas soļiem. Lai nostiprinātu LIZDA un IZM viedokļus šī jautājuma risināšanai, MK 2023.gada 18.aprīļa rīkojuma Nr.226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim” anotācijas 1.pielikumā tika pievienota tabula “Pedagogu slodzes”1, kurā tika atspoguļoti LIZDA un IZM piedāvātie risinājumi pedagogu darba slodzes balansēšanai turpmākajos gados. MK 2023.gada 18.aprīļa sēdes protokolā Nr.202, 25.§, 8.punktā IZM dots uzdevums sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības iestāžu vadītāju asociāciju izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos saistībā ar pedagogu slodzes balansēšanu, tai skaitā, vienojoties par laika periodu (nedēļa vai gads), kurā tiek izvērtēts slodzes sastāvs un, ja nepieciešams, izglītības un zinātnes ministram līdz 2023.gada 31.maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgo normatīvo aktu grozījumu projektu, bet līdz šim brīdim IZM nav radusi iespēju vienoties par kopīgu risinājumu turpmākai darba slodzes balansēšanai un attiecīgi grozījumi MK noteikumos nav iesniegti.
Papildus augstāk aprakstītajam, LIZDA vērš uzmanību uz nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu, pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu, neprofesionālu procesu vadību tādos izglītības un zinātnes nozarei būtiskos jautājumos kā skolu tīkla optimizācija un finansējuma pārdale Veselības ministrijai, samazinot finansējumu IZM budžeta programmās, centralizēto eksāmenu procesu nodrošināšana, diplomu par profesionālās vidējās izglītības iegūšanu savlaicīga nodrošināšana.
Skolu tīkla optimizācijas nosacījumi un kritēriji ir izvirzīti, vērtējot tikai izglītības iestāžu kvantitatīvos rādītājus (skolēnu skaitu) un sasniedzamības rādītājus (ceļā pavadītais laiks ar pašvaldības organizētu transportu), bet netika vērtēti izglītības iestāžu kvalitatīvie rādītāji (izglītojamo mācību sasniegumu dinamika, rezultāti valsts pārbaudes darbos, centralizētajos eksāmenos, mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konferencēs, konkursos, skatēs). IZM un sadarbības partneru tikšanās, kurā IZM prezentēja iecerēto skolu tīkla reformu karti, tika organizēta tiešsaistes režīmā, brīvdienā, 2023.gada 29.maijā.
Pārdalot finansējumu Veselības ministrijai, nav ņemts vērā tas, ka izglītība un zinātne ir pieteikta kā prioritāra nozare. Neskatoties uz to, ka 2022.gada 14.decembra deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību3 norādīts: “Īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, paplašinātu un nostiprinātu pamatu eksportam ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinātu nacionālo cilvēkkapitālu” (5.lpp), IZM ir pieļāvusi samazināt finansējumu apakšprogrammā 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” – par 5 213 282 euro un apakšprogrammā 03.01.00 “Augstskolas” – 1 175 749 euro.4
IZM budžeta programmām samazinātais finansējums ir viens no lielākajiem finansēšanas avotiem apropriācijas pārdalē Veselības ministrijai, tādejādi ignorējot ilgstoši nerisinātās izglītības un zinātnes nozares vajadzības, kas būtiski ietekmē izglītības un zinātnes kvalitāti un kam finansējums netiek nodrošināts nepieciešamā apmērā vai netiek nodrošināts vispār, piemēram:
1) konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana pedagogiem salīdzinot ar citām profesijām;
2) pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzības novēršanai darba samaksas nodrošināšanā;
3) pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļējas darba samaksas finansēšanai no valsts budžeta bērnu no 1,5 gadu vecuma nodarbinātajiem pedagogiem;
4) skolotāja mentora pienākumu apmaksai pirmsskolas un citu izglītības iestāžu pedagogiem;
5) valsts akreditēto profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai, turklāt profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma apmērs uz vienu izglītojamo (MK 02.10.2007. noteikumi Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”) nav pārskatīts kopš 2007.gada neskatoties uz inflācijas rādītājiem, jauniem profesiju standartiem un profesionālās kvalifikācijas prasībām;
6) atbalsta personālam kvalitatīvas iekļaujošas izglītības nodrošināšanai, jo īpaši logopēda un speciālā pedagoga pieejamības nodrošināšanai pirmsskolas un sākumskolas posmā, lai veiktu agrīnu intervenci;
7) papildus finansējuma nodrošināšanai pedagogiem darbam ar izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām, atbilstoši MK noteikumiem Nr.556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”;
8) speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai pilnā apmērā, jo uzturēšanas izdevumu uzskaitījums un finansējuma apmērs (MK 15.07.2016. noteikumi Nr. 477
“Speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtība”) nav pārskatīts kopš 2007.gada;
9) ikgadējam finansējuma pieaugumam augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, jo jau 2003.gadā ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, izveidoja vienotu Eiropas pētniecības telpu, kurā vienojās pētniecībā un attīstībā ieguldīt vismaz 3% no IKP;
10) finansējuma nodrošināšanai Valsts pētījumu programmām no attiecīgās nozaru ministrijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 35.panta 2.daļā noteiktajam;
11) digitālo mācību līdzekļu platformu, kurās ir iekļauts izglītības procesa īstenošanai nepieciešamais saturs un tā dažādas apguves iespējas, piemēram, soma.lv, maconis.zvaigzne.lv, uzdevumi.lv u.c., abonēšanai, lai izglītojamajiem un pedagogiem būtu pieejami visi nepieciešamie resursi kvalitatīva un mūsdienīga izglītības procesa īstenošanai, jo pašvaldību iespējas ir atšķirīgas šādu platformu abonēšanas nodrošināšanai izglītības iestādēs;
12) atbilstošu resursu nodrošināšanai atbalsta rīkiem vardarbības, tai skaitā, ņirgāšanās jeb bulinga, izplatības mazināšanai izglītības vidē;
13) sociālās atbalsta programmas pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, nodrošināšanai;
14) veselības apdrošināšanas polišu nodrošināšanai pedagogiem no valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā IZM dibinātās izglītības iestādēs;
15) pedagoģijas studiju maksas un paaugstinātu stipendiju segšanai no valsts budžeta līdzekļiem pedagogiem, kas vienlaicīgi ir studenta un darba ņēmēja – pedagoga statusā izglītības iestādē;
16) studiju kredītu dzēšanas atsākšanai no valsts budžeta līdzekļiem kredīta ņēmējiem, kas pēc studiju pabeigšanas kļūst par darba ņēmējiem – pedagogiem izglītības iestādēs.
Centralizēto eksāmenu norise un rezultātu paziņošana, tika nodrošināta neprofesionāli, novēloti un kļūdaini, savukārt diplomu par profesionālās vidējās izglītības iegūšanu savlaicīga nenodrošināšana liecina par nespēju plānot un organizēt procesus ministrijā. Šo procesu nekvalitatīva nodrošināšana ir radījusi haosu izglītības iestādēs, izmisumu – pedagogos, apjukumu un neziņu par iespējām turpināt izglītošanos – bērnos un vecākos.
Ņemot vērā augstāk aprakstīto, LIZDA secina, ka izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai trūkst ieinteresētības un kompetences risināt izglītības un zinātnes nozares aktuālās problēmas, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības un zinātnes pastāvēšanu Latvijā, tādēļ LIZDA pieprasa izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai uzņemties atbildību un līdz 2023.gada 3.jūlija darba dienas beigām atkāpties no amata.
LIZDA lūdz rakstiski informēt līdz 2023.gada 3.jūlija darba dienas beigām par izglītības un zinātnes ministres rīcību, lai LIZDA Padome lemtu par turpmākām darbībām.