Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais Zemgales forums par sociālā dialoga nozīmību izglītības sfērā spilgti apliecināja, ka viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem, lai motivētu un mudinātu pedagogus slēgt arvien jauns koplīgumus un ģenerālvienošanās ar vietvarām, ir iedrošinājums no kolēģiem, kas to jau izdarījuši, kā arī labais citu skolu un pašvaldību sadarbības piemērs.
Jāatgādina, ka ar mērķi pārņemt labo praksi un Latvijas reģionos stiprināt sociālo dialogu izglītības jomā, LIZDA ir sākusi projektu “Sociālā dialoga uzlabošana izglītībā – Norvēģijas un Latvijas pieredze”, kurā tiek organizēti četri sociālā dialoga forumi.
Pirmais – Kurzemes – forums bija vērojams 5. maijā arodbiedrība “Facebook” kontā, bet otrais reģionālais forums 12. maijā viesojās Vidzemē. 19. maijā LIZDA eksperti, nozares ministriju pārstāvji, arodorganizāciju līderi uzrunāja kolēģus no Zemgales.
Katrā no forumiem LIZDA vadītāja Inga Vanaga atgādina, ka tieši parakstīts koplīgums vai ģenerālvienošanās ir viens no galvenajiem veiksmīga, produktīva sociālā dialoga un sociālās partnerības pamatnosacījumiem. Diemžēl, koplīgumu pārklājums Latvijā ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ šajā jomā vēl tāls ceļš ejams. “Koplīgums ir rakstiska vienošanās, kas paredz darbiniekiem labvēlīgākus noteikumus nekā ir noteikts Darba likumā vai citos darba attiecības regulējošos dokumentos. Šie bonusi jeb labvēlīgākie nosacījumi var skart visplašāko jomu – sākot ar samaksu, kvalifikācijas celšanas pasākumiem, mācībām, papildus brīvdienām, beidzot ar apdrošināšanu, veselību veicinošiem darba apstākļiem,” atgādina I. Vanaga.
Nevar noliegt, ka Zemgale ir īstā vieta, kur meklēt iedvesmojošus piemērus tam kā pašvaldība grib un var sadarboties ar saviem pedagogiem. Zemgale LIZDA saimē pārstāvēta ar 8 arodorganizācijām, 173 pirmorganizācijām, kam noslēgti 125 koplīgumi un 9 vienošanas ar pašvaldību. Un šāds sociālais dialogs var kalpot par pozitīvu piemēru arī citiem.
Kā formā klāstīja Rita Vectirāne, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece sociālo, veselības, kultūras, izglītības un sporta jautājumu programmā, tad pašvaldības bilancē ir 1200 pedagogu, kas nenoliedzami ir liela un finansiāli ietilpīga pozīcija, kā rezultātā aptuveni 40% no pilsētas budžeta ik gadu tiek novirzīti izglītības nozarei. Taču pat pie šādiem apstākļiem Jelgavas pilsēta ir radusi iespēju atvēlēt finansējumu visplašākajiem atbalsta pasākumiem saviem pedagogiem, kā arī izglītības nozares tehniskajiem darbiniekiem.
R. Vectirāne foruma dalībniekiem apliecināja, ka Jelgavas pilsēta ar lielu ieinteresētību un izdomu meklē arvien jaunus bonusus, ko piešķirt saviem pedagogiem, lai ieinteresētu viņus palikt profesijā, lai viņi justos labi. Tiesa, pašvaldības līdere neslēpa, ka spīdīgajai medaļai ir arī otra, raupjākā puse – proti, visiem Jelgavā strādājošajiem pedagogiem ir liela darba slodze.
Naudas balvas un prēmijas, reizi nedēļā apmaksāta atpūta peldbaseinā, pabalsts 50% apmērā no mēnešalgas, 150 euro pabalsts dzīvokļa īrei, dienesta dzīvokļu pieejamība, arodārsta apmeklējumi, ārpuskārtas vieta pirmsskolas izglītības iestādē pedagogu un izglītības iestāžu tehnisko darbinieku bērniem. Šie ir tikai daži no atbalsta veidiem, ko Jelgava nodrošina saviem izglītības sistēmas pārstāvjiem un kurus LIZDA aicina pieņemt par labās prakses piemēriem.
Vēl viens jautājums, kas tika aizskarts Zemgales forumā, ir izglītības iestāžu vadītāju kūtrums un dažkārt pat klaja nevēlēšanās iesaistīties diskusijās ar saviem kolektīviem par koplīgumu noslēgšanu. Kā forumā atgādināja I. Vanaga, tad izglītības iestādes vadītāji nedrīkstētu atteikties uzsākt šādu sarunu, taču viņu bažas ir saprotamas. “Noslēgts līgums nozīmē ilgtermiņa saistības, tādēļ direktori baidās slēgt vienošanās, jo nav pārliecināti, vai arī nākotnē būs finansējums visu solījumu pildīšanai. Jā, šīs bažas ir saprotamas, taču koplīguma noslēgšana parāda arī sazobi ar pašvaldību, vietējās varas uzticēšanos saviem izglītības iestāžu vadītajiem,” atzina LIZDA līdere, mudinot nebaidīties no sarunām ar savām pašvaldībām.