Jāatgādina, ka ar mērķi pārņemt labo praksi un Latvijas reģionos stiprināt sociālo dialogu izglītības jomā, LIZDA ir sākusi projektu “Sociālā dialoga uzlabošana izglītībā – Norvēģijas un Latvijas pieredze”, kurā tiek organizēti četri sociālā dialoga forumi. Pirmais – Kurzemes – forums bija vērojams 5. maijā LIZDA “Facebook” kontā, bet otrais reģionālais forums 12. maijā viesojās Vidzemē.
Vidzemes reģionā darbojas 12 arodorganizācijas, kas apvieno 303 pirmorgnizācijas, kam parakstīti 208 koplīgumi, 2 ģenerālvienošanās un 12 vienošanās ar pašvaldībām.
Investīcijas, ko šodien ieguldām savos pedagogos, atgūsi pēc laika un ar uzviju
Par Vidzemes foruma vadmotīvu, kam piekrita gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, gan Valmieras pašvaldības vadība un arī arodorganizāciju biedri, ir atziņa – sociālais dialogs kļūs pašsaprotams tad, kad valstiski, visos līmeņos iesakņosies apziņa, ka izglītības nesēji ir vērtība, kas jāatbalsta un kuru ieinteresētība strādāt ir jāveicina visos iespējamos veidos. Kad ministrijas, politiķi, vietvaras un skolu vadītāji nonāks pie kopīgas apziņas, ka izglītība visos līmeņos ir pelnījusi maksimālu atbalstu. Kā viens no iespējamiem risinājumiem, kas valstiskā līmenī apliecināt šādu, globālu uzstādījumu, tika minēta arī ģenerālvienošanās starp pedagogiem un valsti kopumā.
Tikmēr Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks uzsvēra, ka tieši izglītības nozare ir viens no pilsētas virzītājspēkiem un nākotnes izaugsmes nosacījumiem. “Valmiera grib būt bērniem draudzīga pilsēta. Mēs gribam, lai pilsēta aug, lai bērni te iegūst labu izglītību, turpina iegūt augstāko izglītību, lai viņi paliek šeit dzīvot un strādāt, pārņemot profesionālo stafeti no mums. Protams, koplīgumi un atbalsts pedagogiem prasa papildus līdzekļus. Tas nav lēts prieks. Taču investīcijas, ko šodien ieguldām savos pedagogos, mēs atgūsim pēc laika un ar uzviju,” pauda pilsētas mērs.
Mudina sekot labākajiem piemēriem
LIZDA vadītāja Inga Vanaga, uzrunājot foruma dalībniekus, atgādināja, ka: “no mūsu sadarbības ir atkarīgs tas, kā jutīsies un kā sevi varēs realizēt pedagogi, tehniskie darbinieki, kā jutīsies bērni bērnudārzos, skolēni skolās un galu galā arī vecāki ģimenēs. Tādēļ katra reģionālā foruma dalībniekus mudinātu pozitīvā ziņā “špikot” labākos risinājumus vienam no otra, lai sadarbības tilts starp visiem sociālā dialoga partneriem būtu maksimāli produktīvs.”
Arī Jānis Baiks foruma dalībniekus uzmundrināja iedvesmoties no saviem kolēģiem, citu izglītības iestāžu kolektīviem, atrodot labākos piemērus, kam sekot. Kā zināms koplīgumi parasti paredz visdažādākos “bonusus”, kas var būt gan papildus brīvdienas, gan apmaksāta veselības apdrošināšana, papildus izmaksas dzīves priecīgajos un arī skumjajos brīžos, apmaksāti kvalifikācijas kursi, papildus izglītība utml. Tieši tādēļ pašvaldības vadītājs neslēpa, ka koplīgumi parasti paredz finansiāli ietilpīgus risinājumus un kvalitatīvs, pilnasinīgs sociālais dialogs bieži vien ir atkarīgs ne tikai no pašvaldības vēlmes nākt pretim pedagogiem, bet lielā mērā arī no rocības, kas ne vienmēr ļauj realizēt visas ieceres.
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns kā vēl vienu faktoru minēja pašu pedagogu nedrošību, dažkārt pat bailes iestāties par savām interesēm un prasīt papildus “bonusus”, ko paredz arodorganizāciju noslēgtie koplīgumi.
Tikmēr LIZDA Cēsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece Vidzemes foruma ietvaros aizskāra ļoti konceptuālu diskusiju, kas rada plašu rezonansi visu dalībnieku vidū. Proti, A. Klētniece atgādināja, ka tādas šķietami pašsaprotamas lietas kā ikgadējais atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājumus un daudzi citi nosacījumi, kas darba ņēmējiem mūsdienās šķiet pašsaprotami, savulaik ir bijušas arodbiedrības izcīnītas uzvaras, kuru sniegtās priekšrocības lieto pilnīgi visi darba ņēmēji, neatkarīgi no dalības arodorganizācijās. Jautājums par to, vai arodbiedrību izcīnītos “labumus” un “bonusus” attiecināt pilnīgi uz visiem pedagogiem vai tomēr tikai uz arodbiedrību biedriem ir bijis aktuāls vienmēr un arī mūsdienās par to tiek runāts daudz. Kā atzina J. Baiks, no pašvaldības viedokļa raugoties, visi pedagog ir vienlīdzīgi, tādēļ izcīnītās uzvaras jāattiecina uz pilnīgi visiem skolotājiem. Tikmēr vairāki citi foruma dalībnieki atzina, ka šis jautājums būtu diskutējams valstiskā līmenī.
Uztrauc situācija pēc ATR
Vēl viens jautājums, kas uztrauca vairākus foruma dalībniekus, ir tas, vai pedagogu kolektīvi, kam noslēgti koplīgumi ar savām pašvaldībām, var būt droši, ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas visas panāktās vienošanās būs spēkā? J. Baiks apliecināja: visi iepriekš noslēgtie līgumi pēc jaunā teritoriālā sadalījuma tiks pārņemti un savu spēku nezaudēs, tiesa piebilzdams, ka labās apņemšanās vienmēr atduras pret pašvaldības rocību un nevar izslēgt gadījumus, kad bagātākas vietvaras pedagogiem solītie bonusi “iestrēgst”, ja pēc ATR pārdales konkrētā skola kļūst piekritīga mazāk turīgai pašvaldībai.
Vienojas sadarboties nacionālā līmenī
Vēl viens aspekts, kam pieskārās foruma dalībnieki, ir izglītības iestāžu vadības un pedagogu kolektīvu sadarbība koplīgumu noslēgšanas jautājumos. Forumā izskanēja vairāki jautājumi par to, vai skolu direktori ir ieinteresēti koplīgumu slēgšanā. R. Kalvāns apliecināja, ka, viņaprāt, lielākajam vairumam izglītības iestāžu vadītāju nevarētu būt nekas iebilstams pret to, ka viņa kolēģi savās darba attiecībās iegūst labākus nosacījumus, papildus bonusus utml. Tiesa, viņš atgādināja, ka daudziem apziņā ir iesakņojusies novecojis priekšstat par to, ka arodbiedrības līgums primāri un galvenokārt kalpo kā vairogs pret darba uzteikumu. “Un visas tā pārējās, skaistās, cēlās lietas, ko paredz koplīgums, paliek aizkulisēs. Tādēļ es gribu atgādināt, ka koplīgums nav tikai kā aizsardzība pret uzteikumu. Tas skar daudz plašākas un patīkamākas sfēras,” pauda R. Kalvāns.
Foruma gaitā LIZDA un LIVA konceptuāli vienojās par iespēju kopīgi apspriest konkrētus soļus, ko LIVA varētu darīt, lai izglītības iestāžu kolektīvi noslēgtu vairāk koplīgumu. LIZDA vadītāja I. Vanaga atzina, ka abas arodorganizācijas būtu gatavas iniciēt nacionāla līmeņa platformu, kurā apspriest koplīgumu un ģenerālvienošanos nepieciešamību gan ar skolu vadītājiem, gan ar nozaru ministrijām, ar pašvaldībām un arodorganizācijām.
LIZDA aicina uz diskusiju
Ar mērķi pārņemt labo praksi un Latvijas reģionos stiprināt sociālo dialogu izglītības jomā, LIZDA ir sākusi projektu “Sociālā dialoga uzlabošana izglītībā – Norvēģijas un Latvijas pieredze”, kurā tiek organizēti četri sociālā dialoga forumi.
Forumos piedalās LIZDA pārstāvji, kā arī projekta sadarbības partneri – Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
Sociālā dialoga forumos plānoti ziņojumi un diskusijas par darba ņēmēju, pašvaldību un izglītības iestāžu vadītāju skatījumu sociālā dialoga un sadarbības kontekstā – kā palielināt darba ņēmēju un darba devēju ieguvumus, slēdzot sadarbības līgumus, koplīgumus, ģenerālvienošanās.
Katrā reģionālajā forumā pašvaldību, skolu un LIZDA pārstāvji dalīsies pieredzē par to, kā uzlabot visu līmeņu sadarbību, kā arī popularizēs darba ņēmēju un darba devēju labās prakses piemērus izglītībā. Forumos aicināti piedalīties arī politisko partiju pārstāvji, lai sniegtu ieskatu par savu organizāciju programmu priekšlikumiem izglītības jomas attīstībai attiecīgajos reģionos.
Forumos tiks analizēta arī Norvēģijas kā valsts, kurā ir viena no visplašākajām un veiksmīgākajām izglītībā strādājošo arodbiedrību pārstāvniecībām labā prakse.
Apkopojot forumā panāktās vienošanās, secinājumus un priekšlikumus, projekta noslēguma konference paredzēta Rīgā, 2.jūnijā.