Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotie reģionālie forumi par sociālā dialoga nozīmību izglītības sfērā spilgti apliecināja, ka viens no nozīmīgākajiem dzinuļiem, lai mudinātu pedagogus slēgt arvien jaunus koplīgumus un ģenerālvienošanās ar vietvarām, ir iedrošinājums no kolēģiem, kas to jau izdarījuši, kā arī labais citu skolu un pašvaldību sadarbības piemērs. Šonedēļ tiekoties Latgales forumā, arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga apliecināja: ir ļoti būtiski runāt ar katru reģionu individuāli, lai dzirdēt katra novada pozitīvo praksi, lai konstatētu kaut ko visiem kopīgu un atrastu arī katram novadam raksturīgo “rozīnīti”, ko izcelt, izanalizēt, ar ko strādāt, risināt un padalīties ar kolēģiem no citiem rajoniem.
Ar mērķi pārņemt labo praksi un Latvijas reģionos stiprināt sociālo dialogu izglītības jomā, LIZDA ir sākusi projektu “Sociālā dialoga uzlabošana izglītībā – Norvēģijas un Latvijas pieredze”, kurā tiek organizēti četri sociālā dialoga forumi. Pirmais – Kurzemes – forums bija vērojams 5. maijā arodbiedrība “Facebook” kontā, bet otrais forums 12. maijā viesojās Vidzemē. 19. maijā LIZDA eksperti, nozares ministriju pārstāvji, arodorganizāciju līderi uzrunāja kolēģus no Zemgalē, bet šonedēļ forums uzrunāja kolēģus no Latgales.
Katrā no forumiem LIZDA vadītāja Inga Vanaga atgādina, ka tieši parakstīts koplīgums vai ģenerālvienošanās ir viens no galvenajiem veiksmīga, produktīva sociālā dialoga un sociālās partnerības pamatnosacījumiem. Diemžēl, koplīgumu pārklājums Latvijā ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ šajā jomā vēl tāls ceļš ejams. “Koplīgums ir rakstiska vienošanās, kas paredz darbiniekiem labvēlīgākus noteikumus nekā ir noteikts Darba likumā vai citos darba attiecības regulējošos dokumentos. Šie bonusi jeb labvēlīgākie nosacījumi var skart visplašāko jomu – sākot ar samaksu, kvalifikācijas celšanas pasākumiem, mācībām, papildus brīvdienām, beidzot ar apdrošināšanu, veselību veicinošiem darba apstākļiem,” atgādina I. Vanaga.
Latgales forums bijis līdz šim visdaudzskaitlīgākais, pulcējot 78 dalībniekus. Arī arodorganizāciju skaita ziņā Latgale var kalpot kā piemērs ikvienam citam reģionam. Latgalē darbojas 10 arodorganizācijas un 205 pirmorganizācijas, kam noslēgts 171 koplīgums un piecas vienošanās ar pašvaldībām.
Uzrunājot Latgales forumu, I. Vanaga atgādināja, ka katrā no reģioniem foruma rīkotāji ir smēlušies kādu īpašu, specifisku pozitīvo praksi, jaunas idejas, diagnosticējuši lokālas problēmas, kas tiks apkopotas un 2. jūnijā pārrunātas noslēguma pasākumā Rīgā. “Mēs ļoti ceram, ka katrā no forumiem atradīsim kādu rozīnīti, ko izklāstīt citu reģionu kolēģiem. Lai mums visiem kopā izdodas rast jaunu dzirksteli kā uzlabot sociālo dialogu!”
Arī Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs apliecināja, ka šī tēma patreiz ir vairāk kā aktuāla, jo pandēmijas laiks izglītības sistēmai ir bijis īpaši izaicinošs, bet pedagogu ieguldījums – nenovērtējams. “Sabiedrībai ir jāzina, ka pedagogus uzklausa un viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Mūsu pienākums ir cīnīties par pedagogu tiesībām tikt uzklausītiem, jo tikai tā tiks stiprināts šīs profesijas prestižs gan sabiedrībā kopumā, gan pašu izglītības sistēmas darbinieku vidē,” uzsvēra pilsētas vadītājs.
Tikmēr Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Ināra Sprindžuka aktualizēja pašu pedagogu atbildību par to, cik lielā mērā viņu vajadzības tiks sadzirdētas. “Ir svarīgi, lai arodbiedrības ierindas biedri būtu informēti par likumdošanas novitātēm, par savas pašvaldības normatīvajiem aktiem un būtu gatavi iesaistīties jautājumu risināšanā visos līmeņos – sākot no savas skolas, sava bērnudārza, līdz pat valstiskam līmenim. Ir būtiski, lai aktīvi līdzdarbotos ne tikai arodorganizāciju līderi, bet ikviens pedagogs,” sacīja I. Sprindžuka.
Tam, ka Latgalei raksturīgs zināms kūtrums, piekrita arī LIZDA Preiļu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs Andris Pakers. Raksturojot to, kādēļ Latgale pilsoniskās aktivitātes ziņā atpaliek no citiem novadiem, A. Pakers atzina: “Latgales iedzīvotāji ir īpaši pacietīgi, vairāk paļaujas uz sevi, lielāki individuālisti, viņi ilgi domā un ilgi iešūpojas. Ar Latgales iedzīvotājiem ir vairāk jāstrādā, ilgāk jārunā, lai viņus iekustinātu uz rīcību.”